Ievads.
Pētījumos, kuros analizē korupciju Latvijā parasti tiek pētīti tādi korupcijas akti, kuri ietver tiešus finanšu darījumus – kukuļi, valsts resursu piesavināšanās u.tml. Retāk tiek aplūkoti tādi korupcijas veidi, kuri rada netiešus finansiālus zaudējumus – kā, piemēram, nepotisms.
Nepotisms ir „sev tuvu stāvošu cilvēku” virzīšana valsts amatos un citu privilēģiju piešķiršana. Tas ir līdzeklis, ar kura palīdzību ir daudz vieglāk veikt citus korupcijas aktus. Nepotismam var nebūt skaidri redzamas finansiālas sekas, tomēr ilgtermiņā tas var tādas veicināt.
Nepotisma izpausmes Latvijas publiskajā politikā ir iespējamas, ieceļot amatos valsts pārvaldes iestādēs. Kopš 1994.gada iespēja iecelt amatos „sev tuvu stāvošus cilvēkus” ir parādījusies arī valsts uzņēmumos (t.sk. valsts akciju sabiedrībās), kuros ir valsts kapitāldaļas, kad tika izveidotas valsts uzņēmumu padomes un valdes. Šinī darbā tiks analizētas nepotisma izpausmes vienā no valsts uzņēmumu veidiem – valsts akciju sabiedrībās.
Darba izpētes jautājums ir – vai iecelšana valsts akciju sabiedrību padomju un valžu amatos notiek pēc profesionālisma vai nepotisma principa? Kā iespējamā atbilde uz izpētes jautājumu tiek izvirzīta darba hipotēze – iecelšana valsts akciju sabiedrību padomju un valžu amatos notiek pēc nepotisma principa.
Izvirzītie darba uzdevumi, lai hipotēzi varētu pārbaudīt ir:
1. Izanalizēt pieejamo literatūru par korupciju un nepotismu, un izveidot nepotisma definējumu;
2. Izpētīt, kā normatīvajos aktos ir noteikta valsts akciju sabiedrību padomju un valžu ievēlēšana, un kādas ir šo divu institūciju kompetences;
3. Izpētīt valsts akciju sabiedrību padomju un valžu sastāvu, un noteikt tās locekļu partejisko piederību un profesionālo kompetenci;
4. Izanalizēt nepotisma veidošanās iespējamos stimulus;
5. Izdarīt secinājumus, pēc darba gaitā iegūtās informācijas, vai valsts akciju sabiedrībās pastāv nepotisms.
…
