Neverbālā komunikācija ir sazināšanās bez vārdiem, izmantojot tādus līdzekļus kā mīmiku, acu skatienu, žestus, pozas, balsi - tās intonāciju, pauzes, fizisko distanci, izvietojumu telpā, apģērbu. Paralingvistiskie līdzekļi jeb neverbālā uzvedība un cilvēka ārējais izskats var kalpot ne tikai kopā ar vārdiem, bet arī kā patstāvīga cilvēka saskarsmes valoda. D. Kārnegi ir teicis, ka „cilvēka sejas izteiksme ir daudz nozīmīgāka par drēbēm, kas ir mugurā”. Bet varbūt vēl svarīgāk ir savu sarunu biedru turēt „drošā attālumā”, lai viņš nespētu atšifrēt mūsu nepatiesumu, noklusēšanu, melus? Un ko par mums liecina „distances ieturēšana?” Distance ir viens no svarīgākajiem faktoriem labai sarunai. Tas, kā cilvēks jūtas saskarsmes laikā – brīvi vai saspringti, ir atkarīgs no tā, kāda ir distance starp partneriem. Amerikāņu zinātnieki, savos pētījumos parādīja, ka distance starp cilvēkiem ir atkarīga ne tikai no sarunu partnera statusa, dzimuma, vecuma, tautības un etniskām pazīmēm, bet arī no temperamenta īpašībām. Tā, piemēram, introvertā tipa cilvēkiem piemīt īpašība sarunājoties atrasties lielākā attālumā no sarunas partnera, nekā ekstraverta tipa cilvēkiem. E. Holls izdala četras distances vai attālumus, ko ievēro sarunas partneri: intīmo, personisko, sociālo un publisko distanci. Taču viss nav tik viennozīmīgi. Ir pētījumi, kas liecina, ka distanci, kuru, piemēram, dāņu pāris uzskata par normālu sociālu kontaktu, amerikāņi tulko kā seksuālu uzmākšanos”.
…