Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:860204
 
Author:
Evaluation:
Published: 27.01.2005.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 15 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Nodokļu sistēmas veidošanās Latvijas Republikā    5
1.1.  Nodokļu sistēmas izveidošanās sākums    5
1.2.  Brīvvalsts laika pirmie nodokļu veidi    7
2.  Nodokļu kā sistēmas izveidošana    8
2.1.  Ienākuma nodokļa izveidošanās gaita    8
2.2.  Akcīzes nodokļa ieviešana    12
2.3.  Muitas nodokļa izveidošana un nozīmīgums    14
2.4.  Tirdzniecības un rūpniecības nodoklis    18
2.5.  Nekustamās mantas nodoklis    19
2.6.  Pārējie nodokļi    20
2.7.  Nodokļu politika krīzes apkarošanas periodā    23
  Kopsavilkums    27
  Izmantoto avotu saraksts    29
Extract

Pirmās nodokļu sistēmas izveidošana Latvijā bija saistīta ar daudzām grūtībām, kas radās brīvvalsts pirmajos pastāvēšanas gados. Pirmkārt, jāmin neskaidrības un neuzticības periods, kāds bija raksturīgs, nodibinoties suverēnai valstij. Nodokļu politika atradās izstrādāšanas stadijā, un ieņēmumi no esošajiem nodokļiem nenodrošināja valsts budžeta sabalansētību. Izveidojušos budžeta deficītu sedza papīrnaudas emisija, tā ietekmējot inflācijas strauju pieaugumu.
Pirmais sākums ir bijis grūts. Trūka paša nepieciešamā – nebija ne sagatavotu ierēdņu kadru, ne inventāra, ne vajadzīgo maksātāju reģistru, saimnieciskā dzīve bija apstājusies, turpinājās cīņas ar ārējo ienaidnieku, tie visi bija apstākļi, kas neļāva uzreiz izvest kādu noteiktu un moderni organizētu nodokļu iekārtu.
Par vienotu nodokļu sistēmas izveides aizsākumu visai Latvijas Republikai var runāt sākot ar neatkarības iegūšanu 1918. gadā.
Ar Padomju valdības ienākšanu Latvijā nodokļu jautājumi tika nolikti otrā plānā, cenšoties iztikt pat bez tiem. Šāda pieeja tika pamatota ar to, ka, jo lielāks skaits uzņēmumu pāriet valsts īpašumā un vadībā, jo vairāk nodokļi zaudē savu nozīmi pie budžeta sastādīšanas. Tādējādi paredzot, ka valsts gluži vienkārši ņems nepieciešamos līdzekļus no "nacionālā darba produkta" jeb citiem vārdiem - iekšzemes kopprodukta. Saskaņā ar viņu toreizējiem uzskatiem iznākums būtu bijis tāds pats, ja strādniekiem atdotu visu viņu darba rezultātu un pēc tam daļu no tā atkal prasītu atpakaļ valsts izdevumu segšanai, uzskatot to par nevajadzīgu un pat kaitīgu nodarbošanos. Jāatzīmē, ka ne pret visām šķirām valdīja tāda nostāja. Padomju valdība tomēr aplika mantīgās šķiras ar ļoti smagu progresīvo nodokli, kas bija domāts nevis ekonomisku apsvērumu dēļ (lai veicinātu vai kavētu ekonomisko izaugsmi), bet gan turīgo šķiru iznīcināšanai un viņu mantas un ražošanas līdzekļu iegūšanai valsts īpašumā. Savukārt Stučkas valdība bija pārliecināta, ka neesot jēga uzlikt cilvēkiem nodokļus, lai viņiem atņemtu maisos noglabāto papīra naudu, jo to varot izņemt no apgrozības izsludinot to par nederīgu maksāšanas līdzekli [3:88].

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −2,98 €
Work pack Nr. 1213513
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register