NOBEIGUMS
Referāta izstrādes gaitā autors nonāca pie šādiem secinājumiem un priekšlikumiem:
1. Mazinot nevienlīdzību ar nodokļu politikas palīdzību, jābūt plašam sabiedrības atbalstam un pārliecībai par šādas nodokļu politikas efektivitāti, kā arī jāveic atbilstošākā instrumenta izvēle mērķa sasniegšanai. Turklāt institūcijām jāspēj īstenot nodokļu iekasēšanu, nepieļaujot izvairīšanos no nodokļu samaksas. Mērķēti sociālie pabalsti bieži vien ir efektīvāks instruments nevienlīdzības mazināšanai, īpaši lielas ēnu ekonomikas apstākļos, un tiem nepiemīt nodokļiem raksturīgais ekonomisko aktivitāti ierobežojošais efekts. Turpretī, palielinot nodokļu slogu, jārēķinās ar uzņēmēju konkurētspējas pasliktināšanos un lēnāku ekonomisko izaugsmi. Turklāt uzņēmumu konkurētspējai nepieciešams nodrošināt, lai nodokļu politikas nosacījumi nebūtu sliktāki kā citās valstīs, ar kuru ražotājiem sacenšamies gan vietējā tirgū, gan ārējos tirgos. Tas nozīmē, ka vienotā tirgus apstākļos nodokļu regulējuma un nodokļu likmju ziņā nevaram būtiski atšķirties no kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas, un tas sašaurina nodokļu politikas praktiskās īstenošanas iespējas. Šis aspekts Latvijai ir īpaši svarīgs, ņemot vērā gan Eiropas Savienības ietvaros atvērto darba tirgu, gan Latvijas tautsaimniecības augsto integrāciju Baltijas un Eiropas tirgos.
2. Lielākā daļa no sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek novirzīta pensiju apdrošināšanai, tomēr Latvijā ir vērojams augsts nabadzības riska indekss gados vecākiem cilvēkiem - īpaši sievietēm un personām, kas vecākas par 75 gadiem. Nabadzības riska mazināšanai jāturpina palielināt minimālās pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu apmērus, vienlaikus atceroties to, ka jaunais atbalsta maksājums, kas ir iekļauts likuma “Par valsts pensijām” 37. pantā, paredzot to, ka pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam, kurš ir Latvijas Republikas vecuma, invaliditātes, izdienas vai speciālās valsts pensijas saņēmējs, pamatojoties uz viņa pieprasījumu, piešķir pabalstu 50 procentu apmērā no mirušajam laulātajam saskaņā ar šo likumu piešķirtās pensijas (ieskaitot piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim) tikai uz vienu gadu– ir samērā netaisnīgs.
…
