Kredītkaršu, mūsdienu izpratnē, pirmsākumi meklējami Amerikas Savienotajās Valstīs, kad 1914.gadā ASV viesnīcu ķēdes un naftas privātfirmas sāka tās izsniegt saviem klientiem. Tās bija kartona taisnstūra kartes, kuras varēja izmantot kā maksāšanas līdzekli savu preču tirgū.
Jau pēc gada - 1915.gadā vairākas viesnīcas, veikali, telegrāfijas un dzelzceļa kompānijas saviem klientiem piedāvāja kartes un kredīta pakalpojumus.
Pēc 14 gadu attīstības perioda - 1928.gadā kompānija Farrington Manufacturing Bostonā sāka izdot pirmās embosētās metāla kartes, kuras pēc izmēra un pildāmajām funkcijām jau bija līdzīgas mūsdienu norēķinu kartēm. Uz šīm kartēm tika embosēta klienta informācija, kuru tirgotājs ar speciālu iekārtu nokopēja uz īpaši sagatavota čeka.
1940.gadā ASV bankas uzsāka izsniegt saviem klientiem papīra dokumentu, kuru vietējos veikalos varēja izmantot kā skaidras naudas ekvivalentu. Savukārt 1946.gadā Fletbush National Bank (ASV) pirmo reizi tika izmantota maksājumu ķēde, kas šobrīd darbojas visā norēķinu karšu biznesā. Džons S.Biggins, National Flatbush Bank kredītu speciālists, izveidoja sistēmu, izmantojot kredītu shēmu „Charge-it”. Sistēmas ietvaros, vietējie preču pārdevēji un pakalpojumu sniedzēji pieņēma no klientiem kvītis, tad nodeva tās bankai, kas, ieturot komisiju, tās apmaksāja no klientu kontiem.…