Viens no tiesisku valsti raksturojošiem kritērijiem ir varas dalīšana – likumdevējvara, izpildvara un tiesu vara. Visas šīs varas darbojas neatkarīgi viena no otras, bet tajā pašā laikā kā smalks, pareizi noregulēts mehānisms, lai sasniegtu kopēju mērķi – padarītu Latviju par tādu valsti, kādu to vairāk kā 100 gadus atpakaļ redzēja tās dibinātāji.
Likumdošanas vara pēc savas būtības izsaka sabiedrības viedokli par to, kā organizēt un kārtot dažādus procesus valstī, kā arī nosaka valsts un sabiedrības stratēģiskās attīstības mērķus un virzienu. Lai šos mērķus sasniegtu, likumdevējs izdod vispār saistošas tiesību normas, tomēr ar šo normu tālāku skaidrošanu un pielietošanu dzīvē nodarbojas izpildvara un tiesu vara. Šādā situācijā dabiski rodas jautājumi par šo likumu spēku, to likumiskā spēka ietekmi uz iedzīvotājiem, un to, kā rīkoties situācijā, ja starp šiem tiesību aktiem rodas pretrunas jeb kolīzijas. …