Notariāta jēdziens un būtība.
Notariāta tiesībās nākas saskarties ar tādiem jēdzieniem kā notārs, nota, notariāts.
No latīņu valodas “notarius”,- nozīmē rakstvedis, sekretārs, bet “nota”- zīme.
Šodien jēdzienu notariāts apskata trijās nozīmēs:
1. Notariāts kā mācību kurss augstskolā.
2. Notariāts kā institūciju sistēma un tās amatpersonas. Izdala notariātu kontrolējošas iestādes, notariāta iekšējās iestādes, tālāk apskata atsevišķi notārus un citas amatpersonas, kuras savukārt dala amatpersonās, kuras veic notariālās darbības (notāri, konsuli, citi izpildvaras pārstāvji, kā arī dažu profesiju pārstāvji, kuriem uzticēts veikt notariālās darbības un amatpersonas, kuras veic palīgdarbības -notāru kandidāti, tulki, kurjeri u.c.).
3. Tiek apskatīta tiesību nozare, kas regulē bezstrīdus tiesiskās attiecības. Bezstrīdus tāpēc, ka notariāta būtība jau par sevi ir nodibināt vai konstatēt neapstrīdamus juridiskus faktus, kurus vairs nav jāizskata tiesā. Tie ir prezumēti pierādījumi.
Juridisko terminu vārdnīcā jēdzieni tiek skaidroti sekojoši:
Notariāts- iestāžu kopums, kuras kompetentas veikt notariālās funkcijas. LR notariālās funkcijas savas kompetences robežās izpilda zvērinātu notāru kantori, pagasttiesas un bāriņtiesas pilsētās, kurās nav zvērināta notāra, kā arī LR diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārzemēs.
Notārs- valsts pilnvarota amatpersona, kuras pienākums ir dažādu juridisku aktu sastādīšana, darījumu, parakstu, dokumentu norakstu, izrakstu, tulkojumu pareizības apliecināšana u.c. notariālo darbību izpilde, lai saskaņā ar likumu un neitrāli fiksētu un nodrošinātu personu civilās tiesības un likumiskās intereses.
Notariālās formas jēdziens.
Bieži sastopamies ar jēdzienu notariāla forma. Ko ietver sevī šis jēdziens?
Tradicionāli- forma ir satura ārējā izpausme. Tiesībās tiek runāts par darījumu formām. No formas viedokļa darījumi var būt:
Mutiski, noslēgti ar konkludentām darbībām, rakstiski, rakstiski un notāra vai citas pilnvarotas amatpersonas apliecināti, rakstiski un nostiprināti ar reģistrāciju Zemesgrāmatā. Pēdējie divi nosaka papildus kvalificētu formu. Kvalificētajai ir nepieciešamas vēl kādas papildus formalitātes, piemēram, notārs. Runājot par formām šodien ir pamats izdalīt ari elektronisko formu.
Varam klasificēt trīs notariālās formas:
1. parakstu apliecināšana.
Notārs apstiprina, ka dokumentu ir parakstījusi tajā minētā persona. Tas ir arī viss, tomēr tam var būt liela nozīme. Piemēram, pircējs zina, ka slēdz līgumu ar īsto īpašnieku (protams, ja viņš zina īsto īpašnieku). Parakstu apstiprināšana ir notāru pamatfunkcija anglosakšu tiesību sistēmā.
2. uzrādījuma forma.
Notārs apliecina, piemēram, līgumus uzrādījuma kārtībā. Šeit notārs apstiprina vairākus faktus:
a. konkrēto darījumu parakstītāju identitāti;
b. parakstu īstumu;
c. rīcībspēju;
d. pārbauda, konstatē, apliecina faktu, ka līgumā tiešām ir domāts piemēram, pirkums, dāvinājums, maiņa vai kāds cits tiesisks darījums, vienlaicīgi darījuma dalībnieki tiek informēti par likumiem, kas attiecas uz doto darījumu.
3. notariālie akti.
Šī ir visspēcīgākā notariālā forma. Notariālais akts ir tāds juridiskais dokuments, kuram ir visaugstākais juridiskais spēks. Tam ir neapstrīdams pierādījums. Taisot aktu notārs apliecina darījumu arī pēc satura. Šādi tiek garantētas visas iespējas nākotnē gan darījuma spēkā esamība, gan atbilstība visiem likumiem, gan formalitāšu ievērošana utt.
Protams, esam sastapušies ar jēdzienu notariālie akti. Kas tie ir?
Notariālie akti- akti, kurus taisa notārs vai pie notāra un kuram ir publisks spēks (ar aktu saprot darījumu civiltiesību izpratnē).
…
