Ūdens vides piesārņojumam ar organiskajām vielām vienmēr ir ļoti komplekss un sarežģīts raksturs. Organiskās piesārņojošās vielas spēj aktīvi mijiedarboties ar dažādām dabiskas izcelsmes vielām, turklāt tās arī ietekmē (transformē, sagrauj) dažādi dzīvie organismi, galvenokārt, baktērijas. Pēdējā laikā īpaša vērība tiek pievērsta vielām, kas rada būtiskus draudus videi. Tās ir:
1. augu aizsardzības līdzekļi (herbicīdi, insekticīdi)
2. virsmaktīvās vielas
3. naftas produkti
4. fenoli
5. noturīgās organiskās vielas
6. toksiskie mikroelementi un smagie metāli
7. ogļhidrāti, olbaltumvielas, aminoskābes
Bīstams ir gaisa, ūdens, augsnes, pazemes vides piesārņojums ar vielām, kuras vidē ir noturīgas (stabilas), to vidū īpašu lomu ieņem noturīgie organiskie piesārņotāji (NOP). Tā kā NOP iedarbība ir izpētīta un atzīta par bīstamu, daudzu šo vielu ražošanu un izmantošanu ierobežo likumdošanas akti. Pēc lietojuma un izcelsmes NOP var iedalīt 3 grupās:
1. NOP saturoši augu aizsardzības līdzekļi (aldrīns, DDT, dieldrīns, endrīns, heksahlorbenzols, heptahlors, hlordāns, mirekss, toksafēns)
2. NOP saturoši rūpniecībā izmantojamie ķīmiskie produkti (heksahlorbenzols, polihlorētie bifenili)
3. NOP saturoši blakusprodukti (polihlorētie dibenzo-p-dioksīni, polihlorētie dibenzofurāni, poliaromātiskie ogļūdeņraži.
NOP ir noturīgi vidē, tiem ir liels bioakumulācijas potenciāls (Kļaviņš, 2009).