Latvijā un lielākajā daļā jauno dalībvalstu šī ir galvenā rūpniecības nozare produkcijas apjoma un nodarbinātības ziņā. Darbaspēka izmaksas uz vienu produkcijas vienību ir palielinājušās visās valstīs. 1998. gadā Latvija uz ES eksportēja tikai 12% produkcijas ( salīdzinājumā Ungārija eksportēja 40% produkcijas, Lietuva –24%). Šo nozari ļoti ietekmē ES standarti un prasības.
Pārtikas nozares iekļauj sevī sekojošus sektorus: piena produktu ražošana; gaļas un gaļas produktu ražošana; augļu un dārzeņu pārstrāde un konservēšana; maizes un miltu izstrādājumu ražošana; zivju un zivju produktu pārstrāde un konservēšana un dzērienu ražošana.
Visstraujākā nozares izaugsme (+13%) 2006. gadā bijusi jaunattīstības tirgos, t.sk. Latvijā,kurā pārtikas rūpniecība pēdējos gados ir kļuvusi par otru lielāko valsts apstrādes rūpniecībasnozari, veidojot 20% no rūpniecības pievienotās vērtības un nodarbinot 20% no rūpniecībā strādājošajiem.
Latvijā, līdzīgi kā Eiropā, pēc ražošanas apjomiem lielāko īpatsvaru pārtikas nozarē veido gaļas un piena rūpniecības sektori – katrs 20% no nozares kopumā. Latvijā mazākais ir augļu un dārzeņu pārstrādes sektors (3%).
Uzņēmumu pārstāvju un ekspertu izteiktās prognozes par nozares attīstību vērtējamas kā piesardzīgi optimistiskas. Uzņēmumu tālākā attīstība gan vietējā, gan eksporta tirgū būtu
saistāma ar konsolidāciju un izmaksu samazinājumu, kā arī nišu un zīmolu attīstību.
Kā nozīmīgākos faktorus nozares izmaiņām gaļas, augļu un dārzeņu, zivju un dzērienu
ražošanas sektora respondenti uzskata kvalitātes rādītāju uzlabošanos un pirktspējas pieaugumu, maizes ražošanas sektorā – izmaksu izmaiņas un konkurences ietekmi, bet piena ražošanas sektorā – uzņēmējdarbības izmaksas.…
