Tāpēc tiesai nav jāizmeklē, cik lielā mērā ziņas, ar kuru izpaušanu draudējis izspiedējs, bijušas melīgas vai patiesas un ojektīvi varējušas apkaunot cietušo vai tā tuviniekus. Līdztekus tam, ja par cietušo vai viņa tuviniekiem faktiski izplatītas apzināti apmelojošas vai aizskarošas ziņas, nodarījums, ja tam ir pamats, būtu kvalificējams pēc kopības ar KL 157.pantu.
Kas attiecas uzdraudiem izplatīt ziņas, kuras var nodarīt citu kaitējumu cietušajam vai viņa tuviniekiem, tad to saturs var būt visdažādākais, piemēram, komercnoslēpuma izpaušana, ražošanas tehnoloģiju noslēpumi, kritisks finansiālais stāvoklis utt. Svarīgi atzīmēt, ka par šāda kaitējuma nozīmīgumu var izlemt tikai cietušais.
Rezumējot, lai pareizi atšķirtu izspiešanu no zādzības un laupīšanas, vēlreiz jāuzsver:
• Ja pie atklātas zādzības vai laupīšanas vardarbība kalpo kā tiešs līdzeklis īpašuma iegūšanai vai tā paturēšanai pēc iegūšasnas, tad pie izspiešanas vardarbība pastiprina nelikumīgo prasību nodot īpašumu, kalpo kā līdzeklis cietušā gribas apspiešanai un viņa piespiešanai izspiedēja prasību izpildīšanai. Pie atklātās zādzības vai laupīšanas mantas iegūšana notiek vienlaicīgi ar vardarbības pielietošanu, bet izspiešanas gadījumā vainīgā nodoms ir virzīts uz pieprasītā īpašuma iegūšanu nākotnē no cietušā, kurš, kaut arī piespiedu kārtā, bet pats nodod to vainīgajam vai personām, kuru vārdā rīkojies izspiedējs. Gadījumos, kad izspiešana saistīta ar tiešu īpašuma izņemšanu no cietušā, tā pārtop žādzībā vai laupīšanā un jākvalificē atbiltoši KL normām.
…