2001.gada 25.oktobrī Saeimā tika pieņemts Administratīvā procesa likums, kas stājās spēkā 2004.gada 1.februārī. Līdz ar šā likuma spēkā stāšanos Latvijā tika izveidotas administratīvās tiesas.
Administratīvā procesa likums ir jauns likums, kas ienesis arī citas būtiskas pārmaiņas. Par tā piemērošanu un normu tvērumu tiesu prakse un izpratne vēl tikai veidojas, tāpēc ir būtiski izprast vienu no administratīvā procesa tiesā pamatelementiem un jaunievedumiem – objektīvās izmeklēšanas principu. Šajā rakstā tiek aplūkoti daži ar objektīvās izmeklēšanas principu saistīti jautājumi.Tiesiskā valstī parasti ir izdala šādus procesuālo tiesību veidus: kriminālprocess, civilprocess un administratīvais tiesas process. Šie procesi pazīstami arī Latvijā – kriminālprocesu pamatā regulē Kriminālprocesa likums, civilprocesu – Civilprocesa likums, administratīvo procesu – Administratīvā procesa likums. Viena no svarīgākajām pamatnostādnēm, kas ir kopēja visiem trim procesu veidiem, ir pušu kontradiktoriskais princips. Tas nozīmē, ka lietā pastāv strīds starp divām vai vairākām pusēm, bet lēmumu pieņem tiesa, kas nav procesa dalībnieks.
Tiesību teorijā izšķir divus pamatprincipus, kā tiesā kontradiktoriskā procesa kārtībā tiek izskatītas lietas – izziņas jeb objektīvās izmeklēšanas princips un noklausīšanās jeb sacīkstes princips.
Objektīvās izmeklēšanas princips ir ieviests Administratīvā procesa likumā, bet noklausīšanās princips vispilnīgāk nostiprināts Civilprocesa likumā.
Izziņas jeb objektīvās izmeklēšanas principa gadījumā tiesību piemērotājs pats rūpējas par lietā nozīmīgu faktu izzināšanu. Minētais princips ir raksturīgs kriminālprocesam un administratīvajam procesam. Attiecībā uz administratīvo lietu izskatīšanu, objektīvās izmeklēšanas princips nostiprināts arī likuma “Par tiesu varu” 25.1 pantā, kas nosaka: lai prasījuma robežās noskaidrotu patiesos lietas apstākļus un panāktu taisnīgu administratīvās lietas izskatīšanu, tiesa dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus, kā arī pēc savas iniciatīvas vāc pierādījumus. Tāpat objektīvās izmeklēšanas princips bija nostiprināts Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 19.panta pirmajā daļā, kas noteica, ka tiesai, tiesnesim, prokuroram un izziņas izdarītājam ir pienākums pilnīgi, vispusīgi un objektīvi izmeklēt lietas apstākļus un atbilstoši objektīvajai patiesībai noskaidrot noziedzīga nodarījuma esamību un to, kas vainīgs noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kā arī citus apstākļus, kam ir nozīme pareizā krimināllietas izlemšanā.…
