Ievads
Ar sākumskolas matemātikas kursu, tiek ielikts pamats visām ar matemātiku saistītajām zināšanām. No tā cik labi un pamatīgi būs apgūta „matemātikas ābece” atkarīga arī skolēnu turpmākā interese un patika pret matemātiku.
Tēma „Otrā desmita numerācija vārdos” ir svarīgs elements šī pamata veidošanā, jo pirmo reizi tiek radīts priekšstats par skaitļu decimālo sastāvu, bet tas savukārt ir priekšnoteikums zināšanām par skaitļu rakstību un visām četrām matemātiskajām darbībām uz kā balstās visi matemātiskie aprēķini. To ir uzsvēris arī latviešu izcilais matemātiķis un pedagogs J.Mencis.
Šajā koncentrā pirmo reizi parādās jauna skaitāmā vienība – desmits. Te arī skolēni iegūst pirmos priekšstatus par decimālās numerācijas pamatprincipu un cipara vietas nozīmi skaitļu rakstībā [2;137].
Svarīgi apzināties, ka lai veiksmīgi palīdzētu skolēniem apgūt attiecīgo tēmu, nepietiek vien ar konkrētā satura zināšanām, jāiepazīstas arī ar sākumskolas vecumposma īpatnībām un veiksmīga, pilnvērtīga mācību procesa priekšnoteikumiem.
Pētnieciskajā darbā izmantotas pedagoģijas un psiholoģijas zinātnieku teorijas: L.Žukovs, V. Zelmenis, J.Mencis, K.Dukurs., A.Valtneris, G.Svence.
Pētījuma priekšmets – tēma “Otrā desmita numerācija vārdos”.
Pētījuma objekts – pedagoģiskais process.
Pētījuma mērķis – pētīt tēmas “Otrā desmita numerācija vārdos” apguves optimālās un mūsdienās aktuālās iespējas.
Hipotēze – Optimālu metožu izmantošana, nodrošina veiksmīgu tēmas „Otrā desmita numerācija vārdos” apguvi.
Uzdevumi:
1. pētīt pedagoģiska rakstura literatūru par pētāmo tēmu;
2. analizēt tēmas veiksmīgas apgūšanas priekšnoteikumus;
3. sastādīt stundas konspektu tēmas ”Otrā desmita numerācija vārdos” apguvei ar dažādām mācību metodēm;
4. sastādīt integrētās dienas konspektu, kur būtu iekļauta tēmas „Otrā desmita numerācija vārdos” apguve;
5. salīdzināt un analizēt abus konspektus.
Studiju darbs sastāv no ievada, 5 nodaļām, 17 apakšnodaļām, nobeiguma, literatūras un grāmatu saraksta un pielikumiem.
1. Sākumskolas vecumposma psihofizioloģisko īpatnību nozīme mācību procesā
Sākumskolas vecumposms dažādos literatūras avotos tiek dēvēts arī par jaunāko skolas posmu/vecumu vai arī par vēlo bērnību, tomēr visi šie termini tiek attiecināti uz vienu un to pašu laika periodu no 6 (7) līdz 10 (11) gadiem. Jāatzīmē, ka šīs robežas nav jāuztver kā pilnīgi precīzas un nemainīgas, jo kā minējis V.Zelmenis: „Atšķirīgs var būt arī individuālais attīstības līmenis katrā posmā un katrā dzīves gadā. Novirzes ietekmē iedzimtība, dzimums, dzīves apstākļi, rase, klimatiskā zona un citi faktori” [16;62].
Sākumskolas vecumposmam gluži tāpat kā pārējiem vecumposmiem ir tikai šim posmam raksturīgas un nozīmīgas gan fizioloģiskās, gan psihiskās attīstības īpatnības. Šo īpatnību apzināšana un izpratne gudra pedagoga rokās var kļūt par vienu no produktīva mācību darba veiksmes atslēgām. Savukārt to ignorēšana vai vienkārši nezināšana, radīs gluži pretēju efektu. Pat ar ISEC rīkojumu Nr. 62 atzītajā pamatizglītības mācību priekšmetu standartā oficiāli atzīmēts, ka „sākumskolas skolotājiem labi jāpārzina skolēnu psihofizioloģiskās īpatnības” [20].
Tā kā katra pedagoga (īpaši sākumskolas) pienākums ir iepazīties ar attiecīgā vecumposma īpatnībām, tad turpmāk tiks apskatīts sākumskolas vecumposma psihiskās un fiziskās attīstības, to īpatnību raksturojums.
…
