Secinājumi un priekšlikumi
Izvērtējot iegūto informāciju, ir jāsecina, ka:
1. Pēc darba autora domām ir nepieciešams papildināt kāpu aizsargjoslas definīciju, papildinot to ar kāpu zonas funkcionālo zonējumu.
2. Aizsargjoslu likums neņem vērā piekrastes atšķirīgos krasta posmus. To veido atšķirīgi dabas apstākļi. Tomēr likums paredz vienādus aizsargjoslas noteikšanas principus visā piekrastē visiem posmiem. Tas nozīmē, ka būtu nepieciešams izstrādāt jaunus noteikumus, piemēram, stāvkrastiem, piekrastes kāpu posmi, to dažādām zonām, ņemot vērā biotopu dažādību un daudzveidību. Labākajā gadījumā – tas būtu jāizstrādā katrai pašvaldībai, ņemot vērā arī attiecīgās izmaiņas laika gaitā.
3. Ir nepieciešams precizēt kāpu noteikšanas metodiku, piemēram, dažas pašvaldības uzskata, ka tas būtu jānosaka ar valsts regulējumu visai piekrastei. Tomēr šajā gadījumā ir jāņem vērā dabas daudzveidība un laika gaitā izveidojušās izmaiņas.
4. Ir svarīgi izstrādāt stingrus kritērijus pašvaldībām, kas noteiktu kādā gadījumā ir pieļaujama apdzīvoto vietu paplašināšanās gar piekrasti.
5. Pilsētās saimnieciskās darbības josla pilda citādākas funkcijas, nekā lauku teritorijās. Josla ir formāla un nepilda savas funkcijas.
6. Ir nepieciešams papildināt informāciju par 2.grupas ēkām un to raksturīgajām īpašībām, kā arī kritērijiem, lai ēkas tiktu uzskatītas par 2.grupas ēkām. Tas nozīmētu ēku iedalījuma grupās papildināšanu un detalizētāku izstrādi, pamatojot katru kritēriju. Pašlaik veidojas situācija, ka 2.grupas ēkas ir viss cits, kas neietilpst 1. vai 3.grupās, kas var radīt neprecizitātes pielikuma interpretācijā.…
