1940.gada 17.jūnija Padomju Savienības Sarkanā armija okupēja Latvijas Republikas teritoriju. Tas kļuva iespējams staļiniskās PSRS un hitleriskās Vācijas vienošanās rezultātā par ietekmes sfēru sadali Austrumeiropā, ko noformēja ar Padomju savienības un Vācijas neuzbrukšanas līguma (22.08.1939.) un līguma par draudzību un robežu (28.09.1939.) slepenajiem papildprotokoliem. Baltijas valstis nonāca PSRS ietekmes sfērā. Okupācijai bija tālejošas sekas, jo tās rezultāts bija ne tikai Latvijas valstiskās neatkarības zaudēšana, tās teritorijas iekļaušana PSRS sastāvā, bet arī Latvijas tiesību sistēmas nomainīšana ar padomju tiesību sistēmu. Tika ievests ne tikai kāds viens vai divi likumi, bet pat Konstitūcija.
PSRS Konstitūcija (pēc 1940.g.5.08) un Latvijas PSR konstitūcija 1940. un 1941. gadā bija galvenie juridiskie avoti kā valsts un administratīvajiem tiesībām, tā arī visu pārējo tiesību nozaru tālākai attīstībai Latvijā. Šai sakarībā Latvijas PSR Tautas Komisāru Padome (tāpat ka Lietuvas un Igaunijas TKP) griezās pie PSRS Augstākas padomes Prezidija ar lūgumu atļaut pagaidām piemērot Latvijas PSR teritorijā KPFSR kodeksus. Atbildot uz šo lūgumu, PSRS Augstākās Padomes Prezidijs 1940.gada 6.novembrī izdeva dekrētu “Par KPFSR krimināl-, civil- un darba likumu pagaidu piemērošanu Lietuvas, Latvijas un Igaunijas Padomju Sociālistisko Republiku teritorijās”.
Saskaņā ar šo dekrētu Latvijas PSR TPK 1940.gada 25.novembrī publicēja “Paziņojumu par KPFSR Kriminālā, Kriminālprocesa, Civilā, Civilprocesa, Darba likumu un Laulības, ģimenes un aizbildnības likumu kodeksu piemērošanu Latvijas PSR teritorijā”, ar kuru pilnīgi izbeidza visu to likumdošanas aktu piemērošanu, kas bija izdoti līdz 1940.gada 20.jūnijam.…