Referāta tēma ir “Priekšmetu pārdošana izsolē”. Manuprāt, šī tēma ir diezgan aktuāla. Bieži vien mēs varam dzirdēt par dažādām izsolēm, vērot tas gan dzīvē, gan kino. Skatoties no malas tas liekas tik vienkāršs process, kas tiek piedāvātas lietas, kuras nokļūst tās personas īpašumā, kura piedāvā vislielāko cenu un kad izsoles vadītājs ir piesitis ar āmurīti. Taču tas nemaz nav tik vienkārši. Izsoli, kā lielāko daļu procesu, regulē likumdošana. Šajā gadījumā tas ir Latvijas Republikas Civillikums un Civilprocesa likums, kurus pamatā arī izmantoju šī jautājuma apskatīšanai.
No tiesisko attiecību veidošanās viedokļa pārdošana izsolē ir sarežģīts process, kurā sākotnēji tiek izvirzīts priekšlikums. Tajā ir pirkuma priekšmets, bet nav cenas. Tāpēc šo priekšlikumu nevar izskatīt par pirkuma līguma oferti, drīzāk to var uzskatīt par priekšlikumu dot priekšlikumu par pirkuma līgumu, lai ar to, kurš sola augstāko cenu, noslēgtu līgumu izsoles beigās.
Darba mērķis ir iepazīties ar izsoles procesu no tiesiskā viedokļa. Šim nolūkam izvirzīju dažus uzdevums: apskatīt pašu izsoles jēdzienu un formas – piespiedu izsoli un labprātīgo izsoli, noskaidrot starp tā atšķirību; izskatīt, kas ir pirkuma piesitums; nedaudz pievērsties izsoles priekšmetam, kāds tas var būt; uzzināt, kas ar un kas nevar piedalīties izsolē, kādas personas vada izsoles norisi, kas var būt par solītāju; ka arī noskaidrot, kādas sekas var radīt izsole un tajā notiekošais process.
Pārdošana izsolē ir priekšlikums tam, kas par atklāti pārdodamo lietu sola dot visaugstāko cenu, noslēgt par to pirkuma līgumu.
Piezīme. Izsoles var sarīkot bez pirkuma līgumiem, arī nomas, īres, darba un piegādes līgumiem. (CL 2073.p.)
Izsoles, kuras norādītas šī panta piezīmē, nav raksturīgas tikai pirkuma līgumam, kaut arī normas par to ir tieši nodaļā par pirkumu. Tas var būt arī citos līgumos, kuros pusēm jāvienojas par cenu. “Sevišķa nozīme Latvijas ekonomikas attīstībā un valsts budžeta līdzekļu racionālā izmantošanā ir izsolēm par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām. Speciālos normatīvos aktos ir paredzētas arī īpatnējas izsoles – mazāksolīšanas, kā arī noteikts, ka var būt mutiskas, rakstiskas un jauktas izsoles.” [3; 446]…
