Reklāmas vēsturē var izšķirt vairākus attīstības posmus. „Kā sociāli ekonomiska parādība tā turpina attīstīties un vēl nav sasniegusi savas attīstības augstāko punktu., jo informācija ir kļuvusi par vienu no cilvēces svarīgākajām vajadzībām bez kuras pastāvēšana ir gandrīz neiespējama.” [7., 3.] Taču salīdzinājumā ar reklāmas pirmsākumiem, mūsdienu reklāmas attīstība ir ļoti liela.
„Vārds reclamo, cēlies no latīņu valodas un tagad ir daudzu pasaules tautu valodu lietotajā termina pamatā un tas nozīmē - izsaucos, kliedzu, skaļi protestēju.
Kuri tad bija tie pagātnes cilvēki, kuri kliedza un sauca? Iespējams, ka paši pirmie „kliedzēji” bija preču ražotāji, kas senajos laikos, sapulcējušies noteiktās vietās, ar saucieniem centās pievērst iespējamo pircēju vai iemainītāju uzmanību tieši savām precēm. Tomēr tā ir tikai hipotēze, toties droši zināms, ka pirmās ziņas par reklāmu un šiem reklāmas kliedzējiem - literāri skaistākā valodā runājot - saucējiem atrodamas senās Grieķijas un Romas vēsturē.” [7., 5.] Pēc visa spriežot, reklāma radās stihiski, it kā pati no sevis, kā atsevišķa ideja, jo nav iespējams pilnīgo konkrēti noteikt, kurš bija pirmais reklāmas saucējs.
Ja apskatām šo procesu no starptautiskā redzes viedokļa, tad tirdzniecība sāka attīstīties senajās Austrumu valstīs, Ēģiptē, un Indijā, kur parādījās pirmie privātie ražotāji, kas speciāli izgatavoja preces tirgum, cīnījās ar konkurentiem, meklēja un iekaroja pircējus ar tādiem līdzekļiem, kādus tolaik varēja atrast, vadoties pēc viņu attīstības līmeņa un „tehnikas” iespējām. Pēcāk sekoja, nevis pakāpiens uz augstāku līmeni, bet gan daži soļi atpakaļ. Tādēļ, ka mūsu ēras V gadsimtā, kad vergturu sabiedrība pazuda no zemes virsas, tautas haotiskā migrācija, jaunu sociālo attīstības veidošanās, veco tradicionālo sakaru izjaukšana, kā arī atgriešanās pie naturālās saimniecības metodēm aizkavēja preču ražošanas attīstību. Tirdzniecība un reklāma vairs nebija primārā lieta preču apmaiņā, pārdošanā vai „eksportā”.…
