Izvēloties referāta tēmu – „Pārjaunojums”, vērā ņēmu to, ka reāli praksē ir dzirdēts par dažādiem saistību tiesību institūtiem, kā, piemēram, pirkuma līgums, nomas īres attiecības vai aizdevuma līgums, bet par pārjaunojumu, ja ir dzirdēts, tad skaidrības par to nav. Tādēļ, pirmkārt, šī referāta mērķis būs pēc iespējas pilnīgāk saprast ko īsti slēpj definīcija – pārjaunojums, uz kādām saistību tiesību slēdzēj pusēm tas attiecas un kāds ir mērķis dibinot šāda veida līgumus.
Sākotnēji iepazīstoties ar informāciju par šo saistību tiesību institūtu, jāsaka, ka tas ir specifisks un citu profesiju pārstāvji nelieto šādu terminu, kā vien juristi, tādēļ arī būtu interesanti veikt analīzi vai šāds termins un institūts vispār ir vajadzīgs mūsdienu Civillikumā.
Jānoskaidro arī jautājums par saistību tiesību pārjaunošanu pilnā apjomā vai tikai daļēji, vai vienpusēji bez otras puses piekrišanas vai divpusēji vienojoties, lai arī šīs ir nianses šāda veida, varētu teikt, starplīgumos, tomēr tam nozīme saistību tiesību izpildē, lai nebūtu domstarpību, visbiežāk starp kreditoru uz parādnieku. Neskaidrs ir arī jautājums par to vai pārjaunojums ir jauns līgums, blakuslīgums vai jauns līgums ar vecā līguma saturu tikai pārveidotā jaunā formā, kā arī vai līguma pārjaunojumā saglabājās iepriekšējās līgumslēdzējas puses.
Un jāpievērš uzmanība uz faktu, ka šis tiesību institūts savā īpatnībā ir līgums, kurš vienlaicīgi atceļ vai izmaina to saturu un nodibina jaunas, no vienas puses unikāli no otras paradoksāli.
Referātā izmantoju salīdzinošo un analītisko metodi, jo prakse par šo Civiltiesību institūtu ir diezgan nabadzīga un vairāk ir pieejams teorētiskais skaidrojums un analīze.
1.Pārjaunojuma jēdziena definējums
Sākumā apskatīsim paša pārjaunojuma institūta definējumu un jēdziena izpratni no valodnieku un juristu viedokļa.
„Vārds pārjaunojums ir regulāri darināts no darbības vārda pārjaunot, ko atrodam gan latviešu literārās valodas daudzsējumu vārdnīcā (Llvv), gan K. Mīlenbaha un J. Endzelīna vārdnīcā (ME). ME doti arī atvasinājumi pārjaunojums un pārjaunošana. Tātad nav pamata iebilst pret šo vārdu lietošanu. Tomēr, ja vārds lietots termina funkcijā, būtiska loma ir terminā ietvertajam jēdzieniskajam saturam.…
