Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:854852
 
Author:
Evaluation:
Published: 11.11.2014.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 10 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  Ievads    3
2.  Varas dalīšanas princips    4
3.  Likumdevējvaras un izpildvaras definīcija un funkcijas    4
4.  Prezidentālā un pusprezidentālā valdīšanas sistēmas    6
5.  Parlamentu pilnvaras Krievijas Federācijā un Ukrainā    7
6.  Prezidentu pilnvaras Krievijas Federācijā un Ukrainā    8
7.  Secinājumi    9
8.  Izmantoto avotu un literatūras saraksts    11
Extract

7. Secinājumi.
Likumdevējvaras un izpildvaras galvas pilnvaru aplūkojums abās valstīs ļāva iedomāties reālajā politiskajā situācijā. Krievijas Federācijas prezidents ir apveltīts ar neiedomājami lielām pilnvarām, turpretī Ukrainas prezidentam palika tikai sapņot par tādām pilnvarām. Krievijas Federācijai ir prezidentālā valsts valdīšanas forma, Ukrainai – pusprezidentālā.
Labojumi Ukrainas Konstitūcijā, kas ir spēkā no 2006. gada 1. janvāra, diezgan saasinājuši attiecības starp izpildvaru un likumdevējvaru. Par piemēru var kalpot 2007. gada Politiskā krīze Ukrainā. Tā bija iekšpolitiskā krīze, kuru izraisīja cīņa par varu starp prezidentu Jušenko un premjerministru Janukoviču. Kā skaidro pats Jušenko, konflikta izcelsme ir meklējama 2004. gada politiskajā reformā, kas būtiski paplašināja parlamenta un valdības pilnvaras. Krīze bija izraisīta valdošās koalīcijas varas uzurpācijas dēļ, kuras sastāvā bija trīs partiju frakcijas, viena to tām bija Janukoviča partija. Savukārt, Jušenko oponenti apgalvo, ka krīze bija savā veidā prezidenta tieksme atjaunot viņa zaudētas pilnvaras. Prezidents parakstīja dekrētu „Par Verhovna Radas pirmstermiņa pilnvaru pārtraukšanu” un izsludināja jaunas vēlēšanas. Verhovna Rada atteicas atzīt šī dekrēta likumiskumu, bet valdība – piešķirt līdzekļus pirmstermiņa parlamenta vēlēšanām. Kopumā, šī iekšpolitiskā krīze gandrīz noveda valsti līdz bruņotai pretošanai starp varas struktūrām, kuras pakļaujas, no vienas puses – prezidentam, no otras puses – premjerministram. Parlamenta vēlēšanas notika 2007. gada 30. septembrī. Timošenko un Jušenko partijas izveidoja „oranžo koalīciju” un 18. decembrī par premjerministru ievēlēja Jūliju Timošenko, savukārt Janukovičs ar savu valdību demisionēja. Kaut arī Jušenko partija neesot vairākumā, tikai 72 mandāti, viņš apspēlēja to ar Timošenko partijas atbalstu, kura dabūja 156 mandātu. Var izsecināt, ka tā bija krīze, no vienas puses – starppersoniskā, no otras puses – partijas. Un tās sākumu var meklēt 2004. gada notikumos, pēc kuriem Ukraina kļuva pazīstama visai pasaulei.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −5,48 €
Work pack Nr. 1344893
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register