Kvalitāte - pārtikas produkta īpašību kopums, kas nodrošina tā spēju apmierināt patērētāju vajadzības un izpaužas produkta ķīmiskajā sastāvā, fizikālajās īpašībās, izskatā, krāsā, smaržā, uzturvērtībā un nekaitīgumā cilvēka veselībai.
Pārtiku nosacīti var iedalīt grupās atkarībā no izejvielām un apstrādes vai pārstrādes veida:
lauksaimnieciskas izcelsmes neapstrādāta pārtika - augļi, dārzeņi, olas, medus, zivis u.c.;
daļēji apstrādāta pārtika - svaiga gaļa, saldēti vai žāvēti augļi un dārzeņi, putraimi, u.c.;
apstrādāta (pārstrādāta) pārtika - gaļas, zivju, piena produkti, maize, dažādi konservi u.c.;
rūpnieciski ražota pārtika, kur pārsvarā neizmanto lauksaimnieciskas izcelsmes izejvielas
vai tās tiek izmantotas daļēji apstrādātā vai pārstrādātā veidā - alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni, saldumi (konfektes, šokolādes izstrādājumi), košļājamā gumija u.c.
Kvalitātes un nekaitīguma nodrošināšanai būtiskāks ir šāds dalījums:
dzīvnieku izcelsmes pārtika;
augu izcelsmes pārtika;
jaukta pārtika jeb pārtika ar augu un dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļām.
Kvalitāte starptautiskajā ISO standartā tiek definēta šādi - "būtisko pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās jeb iedomātās vajadzības" - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) pārtikas kvalitāti definē šādi: plašākā nozīmē tā ir pārtikas produkta nedalāmas raksturīgās īpašības, kas saskaņotas ar noteiktiem standartiem.
Pārtikas produktu kvalitāti ietekmē daudzi faktori:
izejvielas, no kurām izstrādā pārtikas produktus, galvenokārt nosaka gatavās produkcijas fizikāli ķīmiskās un garšas īpašības, uzglabāšanas nosacījumus, piemēram, nekvalitatīvs piens nav derīgs laba sviesta vai siera iegūšanai;
tehnoloģiskais process ietekmē gatavās produkcijas kvalitāti, dažkārt iegūstot no izejvielām pavisam atšķirīgus pārtikas produktus, piemēram no miltiem gatavo dažādu veidu maizi, bet, ja milti samalti no sadīgušiem graudiem, maizes kvalitāte būs zema.…
