Ieejot jebkurā veikalā, cilvēkus sagaida liels dažādu preču klāsts. Dažas no tām ir vienkāršas, bet lielākā daļa ir ar krāsainām etiķetēm un interesantiem zīmējumiem uz iepakojuma.
Mūsdienās ikviens izvēlās preci kas liekas viņam visatbilstošākā noteiktam mērķim. Daudzi nelasa, kas ir produkta sastāvā. Galvenais noteicējs pirkumam ir cena. Bet kāpēc cilvēki nelasa informāciju, kas atrodas uz produkta etiķetēm? Vai tiešām nevienam neinteresē tas, ko viņš apēd? Nē, tā nav!
Informācija uz pārtikas produktu etiķetēm ir uzrakstīta tik smalkā drukā, ka to ir grūti salasīt pat cilvēkam ar normālu redzi, kur nu vēl veciem cilvēkiem un tādiem, kam redze ir sliktāka. Ražotāji to saprot un izmanto iespēju.
Ar likumu ir aizliegts ievietot pārtikas produktos dažādas vielas, kas var kaitēt cilvēka veselībai un neierakstīt šīs vielas produkta sastāvā, kas attēlots uz etiķetes. Ražotājiem likums ir jāievēro, bet viņi zina, kā to apiet un reizē nesamazināt preces pieprasījumu. Smalkā druka etiķetēs ir kā „stop” zīme. Cilvēks zina, ka produkta sastāvs ir rakstīts uz etiķetes un zina, ka tas jau ir pārbaudīts Pārtikas veterinārajā dienestā, bet nelasa to, jo tam ir nepieciešams laiks. Mūsdienu steidzīgajā ikdienā reti kurš, pirms produkta pirkšanas, izlasa, kas tajā ir iekšā.
Darba mērķis ir pierādīt, ka tiek pārkāpts cilvēktiesību likums par informāciju, kas tiek rakstīta uz pārtikas produktu etiķetēm.
Hipotēze: informācija uz pārtikas produktu etiķetēm nav skaidri salasāma, saprotama un neizdzēšama.
Darba uzdevumi:
Noskaidrot, kas īsti ir modificēta pārtika.
Noskaidrot katra E burta nozīmi un tā iespējamo iedarbību uz organismu.
Uzzināt, kāds ir likums par informāciju uz pārtikas produktu etiķetēm un cilvēku tiesībām tikt informētam par produkta sastāvu.
Aptaujāt cilvēkus par šo problēmu.
Izdomāt apzīmējumu, kurš varētu būt uz etiķetēm, lai brīdinātu patērētāju, ka produktā ir E-vielas un izmantota modificēta pārtika.
Šādu pārtiku radījusi zinātnes nozare, kuru sauc par gēnu inženieriju. Gēns ir noteikta daļa garajā DNS molekulā, kura atbild par organisma noteiktām īpašībām un funkcijām. Bet ar speciālas tehnoloģijas palīdzību var pārraut DNS dubultspirāli un izņemt gēnus, kas nosaka konkrēto vēlamo īpašību, un pēc tam tos ievietot atvērtā cita organisma DNS. Tā kā tiek savienoti gēni, kas dabā normāli nepieņem viens otru, lai tos pavairotu kā katalizatori tiek izmantoti enzīmi un mākslīgi konstruēti jauni – parazītiski, ģenētiski elementi, tā saucamie, vektori. …
