Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:130202
 
Author:
Evaluation:
Published: 10.10.2016.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 12 units
References: Not used
Extract

2014.g. okeāna nozveja un zivju fermas nodrošināja pasauli ar 164 milj. t zivju, vēžveidīgo un molusku. No tiem 145 milj. t tika izmantots kā cilvēku pārtika, kas ir aptuveni 20 kg uz vienu iedzīvotāju gadā (FAO, 2015b).
Valstis, kurās visvairāk tiek nozvejots dabā: Ķīna, Indonēzija, Peru, ASV, Indija. Valstis, kurās visvairāk tiek nozvejots zivju fermās: Ķīna, Indija, Indonēzija, Vjetnama, Bangladeša (FAO, 2015c). Vairāk nekā puse no pasaules nozvejas nāk no Klusā okeāna. Nozvejas apjomus parasti ietekmē anšovu nozveja, suga, kas ir ļoti jūtīga pret okenogrāfisko apstākļu izmaiņām – El Niño dienvidu oscilāciju.
Kopš 1950.g. strauji attīstījās tehnoloģijas un palielinājās zvejas kuģu skaits. Tehnoloģijas sevī ietver radarus, helikopterus, satelītu sakarus un citus veidus, kā noteikt un izsekot zivju baru atrašanās vietu. Zvejošanā sāka izmantot lielākus un kvalitatīvākus tīklus un trīšus, kā arī jūrā parādījās kuģi, uz kuriem var pārstādāt un sasaldēt lomu. Šie faktori veicināja nozvejas strauju pieaugumu. Nozvejas apjomi kopš 1950.g. palielinājās aptuveni 7 reizes. 1950.g. tika nozvejots 20 milj. t zivju un jūras produktu, savukārt 2005.g. apjomi sasniedza jau 140 milj. t. Palielinājās arī zvejošanas dziļums no 150 m 1950.g. līdz 300 m 2005.g. (Nellemann et al., 2009). Šobrīd aptuveni 90% no zvejošanas reģioniem ir izsmelti (FAO, 2013).
Kopš 1995.g. starp pasaules valstīm tika ieviestas nozvejas kvotas, kas regulētu zivju populāciju un nepieļautu to samazināšanos. Zvejniekiem arī jāziņo cik daudz ir nozvejots. Neskatoties uz to ļoti daudzi zvejnieki pārkāpj šīs kvotas. Zinātnieki uzskata, ja zvejas apjomi nemainīsies, tad līdz 2048.g. notiks pilnīga zvejniecības degradācija (Worm et al., 2006).
Viens no veidiem kā nodrošināt pasaules iedzīvotājus ar zivju pārtiku nepārsniedzot nozvejas kvotas, ir palielināt zivju fermu skaitu un ražošanas apjomus. Pēdējos gadu desmitos zivju fermām ir arvien lielāka loma un šobrīd tās nodrošina ap 40% no nozvejas.

Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −6,98 €
Work pack Nr. 1356647
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register