Administratīvās tiesības kā sabiedrisko attiecību regulators visās valstīs ir ieņēmušas un arī turpina ieņemt vienu no vadošajām vietām citu tiesību nozaru vidū. Tās ļauj realizēt likumdevēja gribu, kas izteikta likumos. Tikai izpildot likumos paredzēto, realizējot izpildvaru, ir iespējams sakārtot attiecības, lai nodrošinātu valsts, sabiedrības un indivīda attīstību tiesiskā valstī. Administratīvās tiesības iekļauj arī valsts pārvaldes organizāciju.
Ar valsts pārvaldes procesu saprot ikdienas, patstāvīgu un pastāvīgu izpildu rīcības darbību, kuras rezultātā augstākstāvoša sistēma, administratīvā institūcija, amatpersona pakļauj zemākstāvošo sistēmu, administratīvo institūciju, amatpersonu, privātpersonu, novedot to jaunā stāvoklī. [5. 75.lpp.] Šis pārvaldes process tiek realizēts arī tādā valstiski nozīmīgā jomā kā tās aizsardzība. Valsts pārvaldi aizsardzībā kā izpildu rīcības darbību regulē likumdevēja izdotie likumi, augstākstāvošas valsts pārvaldes institūcijas izdotie tiesību akti, kas skar ar šo nozari saistītos jautājumus.
1992.gada 4.novembra likums “Par valsts aizsardzību” stājās spēkā 10.11.1992.. Pilnveidojot valsts tiesību aktus, tika izstrādāts Nacionālās drošības likums. Ar šā likuma spēkā stāšanos 2001.gada 12.janvārī, spēku zaudēja likums “Par valsts aizsardzību”. Saskaņā ar jauno likumu, nacionālā drošība ir valsts un sabiedrības īstenotu vienotu, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības brīvas attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte. Nacionālās drošības garantēšana ir valsts pamatpienākums. [3. 1.p.] Likums nosaka nacionālās drošības sistēmu un tās uzdevumus, nacionālās drošības sistēmas subjektu kompetenci, to darbības saskaņošanas, nodrošināšanas un kontroles principus un kārtību. Aizsardzības spēki kopā ar citām valsts varas institūcijām ir iekļauti kopējā valsts drošības sistēmā.…
