Pasaules dabas katastrofas / Research Papers / ID: 634299

Author: Sandris Burnovskis (1)

Evaluation:

Published: 17.04.2002.

Language: Latvian

Level: Secondary school

Literature: 16 units

References: Not used

Enlarge preview

Table of contents

Nr.	Chapter	Page.
	Ievads	3
1.	Globālā sasilšana	4
1.1.	Klimata izmaiņas var būt pēkšņas	4
1.2.	Globālajā sasilšanā iespējams vainojama saule	4
1.3.	Globālā sasilšana Šveices Alpos ļaus audzēt palmas	4
1.4.	Globālā sasilšana maina ekosistēmu Austrālijas kalnos	4
1.5.	Globālās sasilšanas dēļ koraļļu rifi izmirs 2050.gadā	5
2.	Ekosistēmas	6
2.1.	Arāla jūra	6
2.2.	Dienvidslāvija	7
3.	Meteorītu ietekme	8
3.1.	Vai cilvēces attīstību ietekmējuši meteorīti	8
3.2.	Dusiet saldi, asteroīds vēl nenāk	8
4.	Zemestrīces	10
4.1.	Tūkstošiem cilvēku iet bojā zemestrīcē Turcijā	10
4.2.	Zemestrīce turcijā nogalina desmitiem cilvēku	10
5.	Mūsu planētai ir milzīga sūce	12
6.	Tuvojas sugu izmiršana	13
7.	Filipīnās atkal draud vulkāna izvirdums	14
8.	Katastrofas 1999. gadā	15
9.	Stiprākās zemestrīces no 1906. līdz 1964. gadam	17
10.	Aktīvākie vulkāni no 1883. līdz 1956. gadam	18
	Secinājumi	19
	Izmantotā literatūra	20

Extract

Zeme radusies pirms apmēram 4,7 miljardiem gadu no protoplanetāra mākoņa, sablīvējoties gāzēm un mākoņiem. Tā ir Galaktikas dinamiskākā planēta, jo endogēno un eksogēno procesu dēļ pastāvīgi mainās.
Zeme ir vienīgā mūsu Galaktikas planēta uz kuras pastāv dzīvība. Ilgajā evolūcijas procesā dzīvība ir kļuvusi daudzveidīga. Arī cilvēki ir šī sarežģītā un vēsturiski ilgā procesa rezultāts. Kvalitatīvi jauns lēciens mūsu planētas apguvē notika kapitālisma laikmeta sākumā, kad cilvēki sāka apdzīvot daudz plašāku teritoriju. Cilvēka iedarbība uz dabasvidi 20.gs. ieguva globālu raksturu. Dabas noplicināšana ir kļuvusi par parastu dzīves parādību. Uz savstarpējo konkurenci balstītā industriālo valstu saimniecība ir saitīta ar nemitīgu attīstību, apstāšanās ir sveša tās būtībai.
Intensīva industrializācija un pilsētu augšana ļoti piesārņo dabasvidi. Pasaulē gada laikā atmosfērā nokļūst 700 tūkstoši tonnu freona un 50 miljoni tonnu slāpekļa oksīdu, kas veicina ozona slāņa noārdīšanos. Cilvēka darbības pēdas atrastas arī Antarktīdas ledājos. Mainot, pārveidojot dabu sev vēlamā virzienā, cilvēkam noteikti jāievēro dabas likumi, jāizmanto dabiskie spēki un procesi. Pretējā gadījumā cilvēku darbības sekas apdraudēs viņa paša eksistenci.
Jau tagad mūs apdraud ozona slāņa “caurumi” atmosfērā un klimatiskas katastrofas. Plašos zemeslodes reģionos plaši cieš vai pat jau iet bojā gaiss, ūdens un zeme. Apdraudēta ir augu un dzīvnieku sugu daudzveidība, kuras mēs nereti nolemjam iznīcībai.…

Author's comment

Work pack:

GREAT DEAL buying in a pack ➞ your savings −5,98 €