Pašnodarbināto personu vadīšanas procesa pilnveides iespējas

Secinājumi
1. Pēc veiktās analīzes datiem var redzēt, ka pašnodarbināto skaita izmaiņas no 2002. gada līdz 2011. gadam nav ļoti mainījušās, pašnodarbināto personu skaita svārstības ir diezgan vienmērīgas.
2. Pēc datu analīzes var redzēt, ka visos reģionos pašnodarbināto skaita pieaugums vērojams 2007. gadā, bet kritums – 2008. gadā. Pašnodarbināto skaita pieaugums šajā laika periodā vērojams Rīgā, kā arī Latgales un Kurzemes reģionos. Kopējo situāciju pasliktina Vidzemes un Zemgales reģions, šeit pašnodarbināto skaita tendence ir vairāk lejupejoša.
3. Pēc veiktajiem aptaujas datiem 63,6% aptaujāto personu darbs, ko tās veic kā pašnodarbinātās personas, ir viņu vienīgais darbības veids, tomēr diezgan liela daļa – 36,4%, blakus pašnodarbinātā statusā veiktajam darbam strādā arī citur.
4. Nodarbinātības Valsts aģentūra neizstrādā pasākumus, lai iesaistītu un ieinteresētu tos pašnodarbinātos, kas kaut kādu iemeslu dēļ nevēlas būt iesaistīti NVA rīkotajos pasākumos.
5. Anketēšanā noskaidrojās, ka 57,6% no visiem aptaujātajiem nekad nav bijuši uz nevienu pasākumu, kas saistīts ar pašnodarbinātību, līdz ar to var secināt, ka liela daļa pašnodarbināto personu nemaz nevēlas iesaistīties pasākumos, kas sniedz aktuālo un nepieciešamo informāciju. Noskaidrojās, ka daudzi pašnodarbinātie ir kūtri attiecībā uz informācijas meklēšanu un apgūšanu.
6. Pēc anketēšanas datiem var secināt, ka informatīvais nodrošinājums pastāv, bet ir sarežģīti iegūt aktuālo informāciju, kā arī visu nepieciešamo informāciju vienuviet. Kā arī pieejamā informācija ir salīdzinoši sarežģīta un katra cilvēka citāda informācijas interpretācija, rada papildus problēmas izprast informācijas būtību.
…