Pieņemsim, ka pasūtījuma optimālo lielumu noteiks ar tām izmaksām, kuras atstāj iespaidu uz krājumiem uz pasūtījumu daudzumu. Ja pasūtījumi ir lieli, tad to skaits gada laikā būs neliels, tādējādi samazināsies pasūtījumu izpildes izmaksas. Tomēr, ja tiek izdarīts mazs skaits pasūtījumu, tad ir nepieciešams augsts vidējo krājumu līmenis, kas savukārt palielina tekošo materiālu krājumu uzglabāšanas izmaksas. Problēma ir tāda, ka ir jāsamazina lielo tekošo materiālu krājumu uzglabāšanas izmaksas salīdzinot ar lielo pasūtījumu skaita izvietošanas izmaksām. Optimālais pasūtījuma lielums ir tāds pasūtījuma lielums, pie kura visu pasūtījumu un tekošo materiālu krājumu uzglabāšanas izmaksas būtu vismazākās. Šis optimālais pasūtījuma lielums pazīstams kā ekonomiskākais pasūtījuma lielums (EOQ); to iespējams noteikt izmantojot dažādu lielumu pasūtījumu pašizmaksas tabulas, grafikus vai formulas. Visas trīs iespējas parādītas ar sekojošā piemēra palīdzību:
Kompānija no ārējā piegādātāja iepērk izejvielas, kuru cena ir $ 9 par vienību. Kopējais gada izejvielu patēriņš ir 40 000 vienības, dota vēl arī šāda informācija:
Nepieciešamais ikgadējais ienākums investīcijām tekošo materiālu krājumos (10%x$9) = $ 0,90
Citas uzglabāšanas izmaksas uz vienu vien. = $ 0,10
Krājumu uzglabāšanas izmaksas uz vienu vien. = $ 1,00
Viena pasūtījuma veikšanas izmaksas (administratīvās, patstāvīgās, pasta, telefona u.c.) = $ 2,00
Nepieciešams noteikt optimālo pasūtījuma lielumu.
TABULU METODE
Ikgadējais dažādu lielumu pasūtījumu relevantās izmaksas parādītas tabulā. Tur redzams, ka ekonomiski visizdevīgākais pasūtījuma lielums ir pie 400 vienībām. Pie tāda pasūtījuma lieluma kopējās gada relevantās izmaksas ir vismazākās.…
