Pasūtītājs publiskajā iepirkumā

Publiskais iepirkums ir instruments, ar kura palīdzību, tērējot valsts vai pašvaldības finansu līdzekļus, tiek apmierinātas gan sabiedrības vajadzības pēc noteiktām precēm un pakalpojumiem, gan arī valsts vai pašvaldību iestāžu vajadzības, iegādājoties lietas savas normatīvajos aktos noteiktās darbības nodrošināšanai. Iepirkuma rezultāts uzskatāms par atbilstošu sabiedrības interesēm, ja brīvas un godīgas konkurences apstākļos no vairākiem piedāvājumiem tiek izvēlēts ekonomiski izdevīgākais. Statistikas dati liecina, ka publiskajam iepirkumam tiek tērēta ievērojama Latvijas Republikas budžeta daļa (aptuveni 600 miljonu latu, kas pārsniedz 30% no valsts budžeta), un tā ir arī sfēra, kurā sastopama korupcija. Tas apliecina, ka iepirkuma sfēras regulējošo normatīvo aktu kvalitātei ir liela nozīme, kā arī to, ka strikti jānosaka subjektu loks, kam ir saistošs iepirkuma regulējums.
2002.gada 1.janvārī Latvijas Republikā stājās spēkā jauns iepirkuma regulējums – likums “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”. Likuma 1.panta 3.punktā ietverts pasūtītāja jēdziens – subjektu loks, kuru vajadzību pēc precēm, pakalpojumiem un būvdarbiem apmierināšana jāveic saskaņā ar šī likuma noteikumiem.
Darbā salīdzināti spēkā esošie normatīvie akti ar praktisko pieredzi, kas gūta, strādājot valsts iepirkuma jomā. Darba pirmajā nodaļā aprakstīta pasūtītāja jēdziena vēsturiskā attīstība Latvijā. Otrā nodaļa ir pētījums par pasūtītāja definīciju šobrīd spēkā esošajā normatīvajā regulējumā, skatot to kopsakarībā ar citiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un administratīvo tiesību teorijas atziņām. Referāta trešajā nodaļā izklāstīta problēma, kas saistīta ar pasūtītāju uzskaiti Latvijas Republikā un sniegti priekšlikumi šīs problēmas novēršanai.…