Laba valsts nevar būt bez labas pārvaldes. Šie vārdi izsaka nepieciešamību pārvarēt daudzas problēmas, lai sakārtotu valsts pārvaldi. Tiek atzīmēts, ka daudzas problēmas rodas no tā, ka vēl aizvien ne visi politiķi, ne visas valsts administrācijas vadošās amatpersonas novērtē labas pārvaldes un kvalificēta profesionāla valsts darbinieka nozīmi. Valsts administratīvās kapacitātes celšana pēc savas būtības ir ļoti svarīgs jautājums, kas tika aizsākts un tiek risināts un būs risināms katrai valdībai. Mums ir svarīgi, lai pēc iespējas ātrāk un labā kvalitātē būtu veiktas publiskās pārvaldes reformas. Tās dēļ un tās ietvaros mums vajadzīgi profesionāli sagatavoti valsts pārvaldes darbinieki un starptautiskajai praksei atbilstošas sertificētas un akreditētas valsts pārvaldes institūcijas.
Šajā gadījumā nav izņēmums arī pašvaldības kā valsts pārvaldes iestādes.
Kad 2004. gada 1. februārī stājās spēkā Administratīvā procesa likums (ar grozījumiem), kura normas sāka darboties arī pašvaldībās, radās ievērojams apjukums. Neapšaubāmi šī likuma pieņemšana ir solis pretī demokrātiskai valstij, kad būtiski tiek sakārtotas valsts un fizisko un privāto juridisko personu attiecības, bet tomēr jāpiekrīt Voltēram, kurš savulaik teicis, ka diezin vai atradīsies kaut viena tauta, kurai būtu labi likumi. 1
Savā darbā es apskatīšu atsevišķus aspektus par pašvaldību kā par valsts pārvaldes iestādi, tās statusu un kompetenci, un administratīvā procesa darbību pašvaldību iestādēs. Šim nolūkam es izmantošu vairākus literatūras avotus, rakstus un normatīvos aktus.
Valsts pārvaldes iestādes jēdziens, tiesiskais statuss, kompetence un iedalījums.
Valsts pārvaldes iestāde ir speciāli izveidota, ar personālsastāvu komplektēta un ar kompetenci apveltīta struktūra valsts pārvaldes funkciju veikšanai. 1
Noteikta valsts pārvaldes iestāde tiek nodibināta noteiktā procesuālā kārtībā uz noteiktu normatīvo aktu pamata bāzes. Proti, kompetenta iestāde, piemēram, Saeima ar likumu palīdzību vai MK ar noteikumu palīdzību nodibina valsts pārvaldes iestādi. …