Autors izvēlējās tēmu par „Pašvaldības policiju un to tiesībām un pienākumiem”, jo šī tēma mūsdienās ir ļoti aktuāla ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs. To nosaka arī pašvaldības policijas tiesiskais pamats, tas ir, LR Satversme, Starptautiskie līgumi, kurus noslēgusi vai kuriem pievienojusies Latvijas Republika, Latvijas Republikas likums „Par Policiju”, citi Latvijas Republikas likumi, Ministru kabineta noteikumi un pilsētu domes lēmumi.
Šī darba uzdevums ir noskaidrot pašvaldības policijas izveidošanas pamatprincipus, struktūru, tiesisko pamatu un pašvaldības policijas darbinieku tiesības un pienākumus.
Savukārt, darba mērķis ir noskaidrot, ar kādām problēmām pašvaldības policijas darbinieki saskaras pildot savu dienestu.
Darba struktūra tiek iedalīta šādi:
1.nodaļa - Pašvaldības policijas- jēdziens un to tiesiskais pamats;
2.nodaļa - Pašvaldības policijas izveidošanas pamatprincipi, struktūra un to darba organizācija;
3.nodaļa – Pašvaldības policijas tiesības un pienākumi;
Pastāv vairāki pašvaldības policijas jēdzieni, bet tie pēc satura principā ir gandrīz vienādi atšķīrās tikai dažas nianses. Autors minēs divus pašvaldības policijas definējumus, kurus arī interpretēs un tie ir:
Pirmkārt, pašvaldības policiju var uzskatīt par plisētas domes, pagastu vai padomes veidotu sabiedriskās kārtības uzturēšanas institūciju, kura darbojās noteiktajā administratīvajā teritorijā, kā piemēru var minēt likumu „Par pašvaldībām” 15. panta 11. punktu, kurā ir noteikts, „ka pilsētu un pagastu pašvaldības pienākums ir gādāt par sabiedrisko kārtību, apkarot žūpību un netiklību”.1 Tāpēc, lai nodrošinātu pilsētā sabiedrisko kārtību, tad pārsvarā visās Latvijas pilsētās tiek izdoti noteikumi par sabiedriskās kārtības nodrošināšanu pilsētā, ko izdod attiecīgās pilsētas dome (padome). Piemēram, Limbažu pilētas dome ir izdevusi saistošos noteikumus Nr.8 „Par sabiedrisko kārtību Limbažu pilsētā,” kur 1.2. punktā noteikts, ka „noteikumi ir saistoši visā Limbažu pilsētas administratīvajā teritorijā visām personām, kas pastāvīgi dzīvo vai uzturas Limbažu pilsētā. Personas, kas pārkāpj noteikumus, ir saucamas pie administratīvās atbildības noteikumos paredzētajā kārtībā un apmēros, ja par viņa izdarīto pārkāpumu nav paredzēta Latvijas „Administratīvo pārkāpumu kodeksā” noteiktā administratīvā atbildība.”2
Pēc augstāk minētā var secināt to, ka, pilsētas dome (padome) izdod tādus saistošos noteikumus, kādi nav paredzēti citos likumos, piemēram, lai par to pašu spļaušanu publiskās vietās, tiktu piemērots administratīvais sods, tādēļ, ka iepriekš minētais pārkāpums Latvijas „Administratīvā pārkāpuma kodeksā” nav ietverts. Līdz ar to autors uzskata, ka šādi saistošie noteikumi ir nepieciešami, jo ik dienas, kā policijas darbiniekam nākas saskarties ar likumpārkāpējiem. No prakses autors var minēt šādu piemēru, ka Limbažu pilsētā jaunieši bija pieraduši parkā sēdēt uz izvietoto solu atzveltnēm, līdz ar ko sabojājot un nosmērējot šos soliņus, bet viņus nevarēja saukt pie administratīvās atbildības, jo pilsētas domes saistošajos noteikumos nebija ietverts šīs pārkāpums, kā arī citos likumos. Tādejādi pilsētas dome drīzumā saistošajos noteikumos „Par sabiedrisko kārtību Limbažu pilsētā” iekļāva šādu punktu „sēdēšana uz publiskās vietās izvietoto solu atzveltnēm-izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz Ls 20.”3
Otrkārt, pašvaldības policijas definējums ir minēts likumā „Par policiju” 1.p., un 5.p., kurā ir noteikts, ka „pašvaldības policija ir militarizēta bruņota pašvaldības institūcija, kas pilda savas funkcijas dotās pašvaldības administratīvajā teritorijā. Pašvaldības policija aizsargā personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedriskās un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem. Kā arī policijas darbs tiek organizēts, ievērojot likumību, humānismu, cilvēku tiesības, sociālo taisnīgumu, atklātumu, balstoties uz iedzīvotāju palīdzību. Tāpat pašvaldības policija aizsargā personu tiesības un likumīgās intereses neatkarīgi no pilsonības, sociālā, mantiskā un cita mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma un vecuma, izglītības un valodas attieksmes pret reliģiju, politiskās un citas pārliecības.”4
Ņemot vērā augstāk minēto, tad pašvaldības policija nodrošina personu tiesības un brīvību ievērošanu. Tā ir pieļaujama, tikai pamatojoties uz likumu un likumā noteiktajā kārtībā. Tādejādi ikreiz, kad policijai nākas ierobežot personu brīvību un tiesības, policijas darbinieks sniedz tām paskaidrojumu, kurā pamato katru konkrēto ierobežojumu. Līdz ar to šādos gadījumos pēc personas pieprasījuma policijas darbiniekam jānosauc savs uzvārds, amats un dienesta vieta, kā arī jāuzrāda dienesta apliecība. Diemžēl mūsdienās ļoti reti sastopami policijas darbinieki, kas pilda šīs prasības. Tāpat policija dod iespēju aizturētajām personām realizēt tiesības uz juridisko palīdzību un, ja šīs personas vēlas, nekavējoties paziņo viņu atrašanās vietu ģimenei un darbavietas vai mācību iestādes administrācijai.…
