SECINĀJUMI
No tekstā analizētās informācijas ir skaidrs, ka pašvaldība ir viszemākā valsts pārvaldes iestāde, jo tai nav vertikālās pakļautības. Starp pašvaldību un valsti ir nodalīta kompetence – pašvaldība ir pakārtota valsts interesēm, un pēc savas darbības sfēras tā ir saimnieciska struktūra un nodarbojas ar sadzīviska rakstura jautājumiem. Pētot jautājumu par pašvaldībām, to funkcijām, iespējām, arī to darbību, ir saskatāms, ka tām savā darbībā ir jāaptver ļoti daudzas jomas, kurās to darbs ne vienmēr rezultējas ar labiem panākumiem un pietiekamu sabiedrības interešu apmierināšanu. Sabiedrības intereses lielā pakāpē skar arī pašvaldību darbs sabiedriskās kārtības nodrošināšanas kvalitātes uzlabošanā, jo mēs katrs gribam ikdienā justies droši un tā ir ikviena cilvēka pamatvajadzība. Iedzīvotāju interesēm noteikti atbilstu tas, ja pašvaldības sadzirdētu sabiedrības vajadzības, izprastu risināmās problēmas un veicinātu iedzīvotāju un pašvaldību sadarbību, uzlabotu sabiedriskās kārtības nodrošināšanas sistēmu, kas risinātu tādus sabiedrībā sasāpējušus jautājumus un problēmas, kā, piemēram, joprojām neveiksmīga alkohola lietošanas un cigarešu nelegālas tirdzniecības apkarošana publiskās vietās, arī neveiksmīga cīņa ar ielu huligānismu, sabiedriskā transporta pieturvietu demolēšanu un kautiņiem ielās, arī ceļu satiksmes noteikumu neievērošana (braukšana uz sarkano gaismu, pagrieziena rādītāju neieslēgšana u. c.), arī jauniešu un nepilngadīgo izraisītās problēmas. Minēto problēmu risināšanu apgrūtina tas, ka pastāv policistu trūkums, līdz ar to nav iespējams nodrošināt nepietiekamu patrulēšanu. Nav noslēpums, ka pilsētās ir slikti apgaismotas ielas un pagalmi, kas apgrūtina sabiedriskās kārtības uzturēšanu. Ietekmi atstāj arī tas, kas joprojām nav iespējams veiksmīgi īstenot teritoriālo reformu.
…
