NOBEIGUMS
Pašvaldībām ir duāla daba – daļā jautājumu tās patstāvīgi realizē savu varu, bet atsevišķos jautājumos veic valsts pārvaldes uzdevumus. Latvijā vērojama izteikta pašvaldību valstiskās teorijas izpausme – uzskatot pašvaldības par valsts pārvaldes organizācijām zemākajā līmenī.
Latvijā darbojas 119 pašvaldības – 110 novadi un deviņas republikas pilsētas: Rīga, Jūrmala, Valmiera, Liepāja, Ventspils, Rēzekne, Daugavpils, Jēkabpils un Jelgava. Tās ir ļoti dažādas gan pēc teritorijas platības, iedzīvotāju skaita un struktūras, kā arī pēc dažādiem dabas, kultūrvēsturiskiem, sociālekonomiskiem un citiem aspektiem.
Pašvaldības pirmsākumi Latvijas teritorijā saistīti ar pilsētām un to rātēm. Mūsdienu izpratnē pašvaldību izveidošanās meklējama 1878.gadā, kad atbilstoši 1877.gada likumam par 1870.gada Krievijas pilsētu nolikuma attiecināšanu uz Baltijas guberņām sāka ievēlēt pirmās pilsētu domes. Arī lauku pašvaldību pirmsākumi rodami pirms daudziem gadsimtiem. 19.gs sākumā pagasti kļuva par administratīvām vienībām ar pagasta tiesu un pagasta vecākajiem, ko ievēlēja pagasta sapulce.
Pavērsiens bija 1989.gadā, kad tika organizētas vietējo padomju vēlēšanas, kurās pirmo reizi pēckara periodā deputātus ievēlēja saskaņā ar konkurences principu. 1990.gada februārī Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā padome pieņēma trīs atsevišķus likumus par rajonu, pilsētu un pagastu pašvaldībām, kas pārsvarā balstījās uz pirmskara Latvijas Republikas pagastu un pilsētu pašvaldību likumiem. 1994.gada pašvaldību likums ir Latvijas vēsturē pirmais vienotais vispārīgais likums visiem pašvaldību veidiem.
…
