2. Pašvaldību jēdziens un principi.
Runājot par pašvaldību tiesībām, vispirms ir jānoskaidro, kas ir pašvaldības. Visās demokrātiskās valstīs bez centrālās varas un pārvaldes institūcijām izveidotas un darbojas pašvaldības. Pašvaldības uzskata par katras demokrātiskās valsts pamatu, kas sekmē demokrātijas attīstību – jo attīstītākas pašvaldības, jo lielāka demokrātija valstī. Tieši pašvaldības līmenī ir lielākas iespējas iesaistīt pilsoņus pārvaldes darbā, izmantot viņu zināšanas un spējas dzīves apstākļu uzlabošanai, ir vislabākie nosacījumi, lai radītu vietējo iedzīvotāju prasībām atbilstošu harmonisku sabiedrību, par kuru viņi jūt atbildību. Stiprinot pašvaldības, stiprinās visa tauta, tiek realizēta efektīvāka un demokrātiskāka sabiedrības politika.
Jēdzienam “pašvaldības” nav skaidras un vienotās definīcijas, un katrs autors traktē un saprot to savādāk. Tomēr visplašākā un vispilnīgākā šī vārda definīcija tika piedāvāta vēl 17. gadsimtā Anglijā – self – government. Vēlāk 20. gadsimtā to pārņēma vācu un krievu valsts zinātnieki.
Piemēram Vācijā valsts zinātnieks G. Ellineks ar vārdiem “vietējā (municipālā) pašvaldība” saprot “valsts pārvaldi caur noteiktiem cilvēkiem, kuri neieņem nekādus amatus valsts aparātā”. Atkarībā no valsts birokrātiskās pārvaldes tā ir pārvalde caur ieinteresētiem cilvēkiem.
Krievu valsts zinātnieks N.Lazarevskij ar vietējo pašvaldību izprata decentralizēto valsts pārvaldi, kur vietējo orgānu patstāvība tika nodrošināta ar tāda rakstura juridisko garantiju sistēmu, kuras it kā parāda decentralizācijas esamību, bet līdz ar to nodrošina vietējo valsts pārvaldes orgānu saikni ar noteiktu teritoriju un tās iedzīvotājiem.
Cits krievu jurists M.I.Svešnikovs apzīmēja pašvaldības kā jaunu administrācijas formu, kurā tauta brīvi piedalās to jautājumu risināšanā, kuri atrodas vietējo administratīvo orgānu pārziņā, tas nozīmē tautas piedalīšanos vietējā administrācijā.
…