Otrais Gosena likums nosaka to, lai gūtu derīgumu no dotā labumu klāsta noteiktā laika periodā, nepieciešams katru labumu patērēt tādā daudzumā, lai katra labuma galējais derīgums būtu vienādi lielumi. Ja nesanāk vienādi lielumi tad, pārdalot laiku, kas nepieciešams atsevišķa labuma patēriņam, var iegūt lielāku kopējo derīgumu. Kopumā var secināt, ka, ja vēlas gūt maksimāli lielu apmierinājumu no kādas preces, tad tā jāpatērē tā, lai, ar katru nākamās patērēšanas reizi tiktu iegūts vienlīdzīgs derīgums.
5) Kas ir vienaldzības līknes un budžeta līnija?
Vienaldzības līkni izmanto, lai pētītu pircēja rīcības motīvu. G.Libermanis skaidro, ka pircēju vienaldzību pret patēriņa groza preču skaitliskajiem variantiem ierobežo tās kombinācijas, kas pēc kopējā derīguma tiek vērtētas vienādi. Pārsvarā priekšroka tiek dota patēriņa groziem ar lielāku kopējo derīgumu. Vienaldzības līkne parāda situāciju, kur patērētājs gūst vienādu labumu patērējot vairākus patēriņa grozus (reālais saturs var būt pārtika, alkohols, apģērbs u.c. ), tātad patērētājam ir vienalga, kuru preci patērēt, jo visu preču kopējais derīgums ir pilnīgi vienāds. Vienaldzības līknes nekad nekrustojas. Tā nesatur informāciju par preču cenām un pircēju materiālajām iespējām, tāpēc nespēj dot priekšstatu par patērētāju reālo izvēli.
Budžeta līnija nosaka to, cik daudz un kādās preču kombinācijās patērētājs var patērēt preces. Tā atspoguļo informāciju par iespējamiem pirkuma variantiem atkarībā no pircēja ienākumiem un preču cenu līmeņiem. Taču tā vēl nedod iespēju prognozēt, tieši kādu preču kombināciju patērētājs izvēlēsies.…