2.4. Patriotiskā audzināšana 1.klasē klases stundās
Runājot par patriotisko audzināšanu Latvijas skolās, nevar nepieminēt arī Rēzeknes Poļu vidusskolas pedagoģi Bernadetu Geikinu-Tolstovu, kura savā darbā „Pilsoniskās audzināšanas aktivitātes skolā (klases stundas un mācību stundas)”, kā dominanti izvēlas cilvēka vērtību sabiedrībā. Aplūkojot tēmas „Klase – daudzi „ES”” (1.klase), „Ar ko var lepoties Latvija?” (2.klase), „Pilsēta, kurā mēs dzīvojam” (3.klase), „Ceļojums uz Eiropas Savienību”, (4.klase), „Patvērums” (9.klase), „Es – Latvijas pilsonis” un „Integrēta sabiedrība” (12.klase), cilvēka personības vērtība un attīstība tiek vērtēta ētiskajā, sociālajā, pilsoniskajā un globālajā aspektā. Dominējošā ir klases stunda, kurā, variējot ar metožu, uzskates, darba formu dažādību, integrē gandrīz visu mācību priekšmetu satura elementus (valoda, vēsture, ģeogrāfija, mūzika, mājturība, vizuālā māksla, dabaszinības).
Tā, piemēram, Āgenskalna sākumskolā ir kāda programma klases stundai, ko parasti novada īsi pirms 18.novembra. Tā ir veidota ar mērķi vairot patrioisma jūtas bērnos, kā arī parādī viņiem saikni ar savu pilsētu un valsti.
Bērniem klases stundā tiek izstāstīts par to, kas ir ģērbonis, kāda ir tā vēsture un nozīmē. Pēc tam skolēniem tiek dots uzdevums uzzīmēt savas ģimenes un Latvijas kopējo ģērboni, kā arī pēcāk īsi paskaidrot, ko nozīmē katrs no uzzīmētajiem simboliem un lietām.
Šī uzdevuma rezultātā bērns apzinās sevi gan kā ģimenes, gan kā Latvijas sastāvdaļu. Protams, tas nostiprina bērna patriotisma jūtas.
2.5. Patriotiskas audzināšanas trūkumi un priekšrocības 1.klasēs
Neapšaubāmi patriotiskajai audzināšanai 1.klasēs ir vairums priekšrocību tādu kā savlaicīga pariotisma jūtu vairošana bērnos, personīgās identitātes noteikšana u.c., tomēr, analizējot mācību materiālus 1.klašu skolēniem (gan matemātikas, gan latviešu valodas, gan vēstures u.c.) tika nonākts pie secinājuma, ka vairums uzdevumu ir visaptveroši, tomēr maz saistīti ar Latviju, tās kultūru, tradīcijām utt.
…
