IEVADS
Personāla vadības procesā organizācijai nozīmīgs posms ir darbinieku ievadīšana uzņēmuma dzīvē – viņu adaptācija. Adaptācijas mērķis ir – ne tikai iepazīstināt jaunos darbiniekus ar organizāciju, konkrēto nodaļu un darba biedriem, bet arī palīdzēt iekļauties kolektīvā pēc iespējas īsākā laikā, lai viņi varētu sasniegt labus darba rezultātus un jaunajā kolektīvā justies komfortabli. Literatūrā adaptācijas process tiek dēvēts gan par ievadīšanu darbā, gan orientēšanu, gan socializāciju un individualizāciju.
Socializācija tiek pieminēta, iztirzājot indivīda attīstību, konkrētāk, biosociālo attīstību – kā līdzeklis lomu nenoteiktības novēršanai. Tiek piedāvāts izmantot noteiktas socializācijas stratēģijas, atkarībā no tā, kādas darbinieku īpašības un uzvedība organizācijai ir svarīgas. Socializācijas procesa nozīme, tā uzdevumi un problēmas tiek analizētas arī indivīda un organizācijas attiecību kontekstā. Šīs attiecības atkarīgas no tā, kā darbinieki spēj pielāgoties organizācijas normām. Ir minēta virkne simbolisku notikumu, kas liecina par to, ka organizācija darbinieku ir pieņēmusi.
Adaptācijas procesa norise liecina par vadības attieksmi pret personālu. Ne velti daži autori darbinieku adaptāciju jeb socializāciju uzskata par organizācijas kultūras sastāvdaļu. Te liela nozīme tiek piešķirta izmantotajām socializācijas metodēm un tam, vai ir izstrādāta darbinieku orientēšanas programma. Orientēšana var būt nepieciešama kā jaunajiem, tā arī esošajiem darbiniekiem. Oficiālas orientēšanas programmas loma tiek uzsvērta arī, aplūkojot nodarbināto apmācību un attīstību. Tiek uzskatīts, ka šī programma jārealizē divos atsevišķos līmeņos – kā vispārējā un kā struktūrvienības un tiešā darba orientēšana.
Adaptācija tiek apskatīta arī kā divpusējs process, kur vienlaicīgi notiek socializācija un individualizācija. Autori ir pārliecināti, ka notiek mijiedarbība – ne tikai organizācija cenšas darbinieku veidot atbilstoši savām vajadzībām. Arī indivīdam ir savas vajadzības un cerības attiecībā uz jauno darbu, kuras viņš cenšas realizēt, tādējādi ietekmējot darba vidi.
Studiju darba mērķis ir analizēt dažādas teorijas par personāla adaptāciju un novērtēt šī procesa norisi konkrētās organizācijās.
Izvirzītā mērķa sasniegšanai tiek izvirzīti šādi uzdevumi:
1) apkopot un salīdzināt dažādas teorijas par personāla adaptāciju;
2) raksturot personāla adaptāciju SIA „GT”;
3) aprakstīt darbinieku adaptāciju piemēros no informācijas avotiem – uzņēmumos „The Body Shop” un „Mary Kay Cosmetics”;
4) novērtēt adaptācijas procesu konkrētajos uzņēmumos, salīdzinot ar teorētiskajām atziņām;
5) izstrādāt un argumentēt secinājumus.
Studiju darba teorētiskajai analīzei, kā arī praktiskajai daļai izmantota speciālā literatūra organizāciju psiholoģijā un cilvēku resursu vadīšanā. Tā kā Latvijā izdotajā literatūrā adaptācija, kā personāla vadības funkcija, aprakstīta reti un maz, izmantota tikai ārzemēs izdotā literatūra, no kuras tulkojusi autore.
1. TEORĒTISKĀ DAĻA
1.1. Socializācijas loma indivīda attīstībā
Pieaugušiem cilvēkiem katrā bioloģiskās, sociālās, ģimenes vai karjeras attīstības fāzē ir savas vajadzības. Katrā noteiktā stadijā cilvēki uz notikumiem reaģē un ar situācijām tiek galā līdzīgi, tomēr tas atkarīgs arī no personības. Piemēram, indivīdi, kas atrodas dažādos bioloģiskās attīstības posmos, atšķirīgi reaģēs uz nepieciešamību strādāt virsstundu darbu vai uzņemties vadītāja atbildību. Tas, kā cilvēki reaģē darba situācijās, ir atkarīgs pat no viņu ģimenes stāvokļa [2, 89.lpp.].
…
