Šī darba mērķis ir izanalizēt darbinieku motivācijas iespējas un pašu motivāciju Latvijas apstākļos, un secināt, vai motivācija vispār ir aktuāla uzņēmuma darba procesā. Pašreiz Latvijā ekonomikas un politikas jomā nav samanāma nekāda stabilitāte, un no šīs pārveides, pārstrukturizēšanās sākuma valstī reģistrēto bezdarbnieku skaits nemitīgi turpina augt. Cik liela nozīme šajos apstākļos ir strādājošo motivācijai darbavietās, un cik reāla tā ir vai varētu būt, es mēģināšu noskaidrot šajā darbā.
Motivēšana ir darbinieku stimulēšana izvēlēties kādu no rīcības alternatīvām, lai sasniegtu organizācijas un personīgos mērķus.
Personāla vadībā būtiska vieta ir motivācijas procesam. Lai gūtu gandarījumu un ilgstošu interesi par darbu, nepieciešami jauni stimuli, lai papildinātu tos, kuru dēļ darbinieks izvēlējies konkrētu uzņēmumu un amatu1.
Motivācijas ietekmē notiek šādi procesi:
darbinieki gūst gandarījumu par paveikto un ikdienas darbu;
uzņēmums ietaupa līdzekļus, jo darbu var paveikt ar mazāku darbinieku skaitu;
saglabājas vajadzīgie darbinieki, jo motivēts cilvēks darba vietu nemainīs.
Motivācija ietekmē:
darba atmosfēru;
saskarsmi;
ražību;
saliedētību;
saikni ar sabiedrību;
imidžu;
sadarbību ar klientu;
plānošanu;
uzdevumu izpildi;
kontroli u.c.
Pēc Hercberga teorijas, faktori, kas motivē cilvēka attieksmi pret darbu, ir2:
panākumi darbā;
panākumu atzīšana;
darba process;
atbildības pakāpe;
izaugsmes iespējas, karjera;
profesionālā izaugsme.…