2005. gadā spēku zaudēs vairāki pašlaik spēkā esošu likumu, tajā skaitā likumi “Par uzņēmējdarbību” un “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību” u.c. likumi, kas regulēja komercdarbību Latvijā, tādēļ tie darbā netiks apskatīti.
Komerclikums, kurš ar 2002. gada 1. janvāri stājies spēkā un regulē komercdarbību Latvijā uzskatāms par komercdarbību regulējošo likumu “pamatlikumu”, tādēļ arī tiks izmantots par darba autora kvalifikācijas darba pamatavotu.
Komercsabiedrības ir fizisko vai juridisko personu apvienības nolūkā veikt uzņēmējdarbību. Komercsabiedrības iedala statūtsabiedrībās un līgumsabiedrībās. Pirmajā gadījumā sabiedrību dibina, izstrādājot tā statūtus, bet otrajā gadījumā – noslēdzot savā starpā līgumu. Parakstot statūtus vai noslēdzot līgumu, nosaka sabiedrības dalībnieku tiesības un pienākumus, to skaitā arī atbildību par sabiedrības saistībām un pārvaldes kārtību.
Komerclikuma 3. pants nosaka komerctiesību pamatavotus, to savstarpējās attiecības- kolīziju normas, iespējamo noteikumu darbības paplašināšanu un personu loku, uz kurām Komerclikuma noteikumi nav attiecināmi.
Komercdarbību Latvijā regulē Komerclikums, Civillikums un citi likumi, kā arī Latvijas Republikai saistošās starptautisko tiesību normas. 1 Komerclikuma 3. pants, nosakot komercdarbību regulējošo tiesisko bāzi Latvijā nav ietvēris Latvijas Republikas Satversmi, tā tomēr nenoliedzami ir uzskatāma par tiesību avotu, kurš darbojas arī komerctiesību sfērā. Iepriekšējā likuma redakcija saturēja atsauci uz Satversmi, bet tika izslēgta ar 14. 02. 2002. grozījumiem. Tomēr neskatoties uz to, Satversme kā tiesību avots ar augstāko juridisko spēku valstī nosaka vairākus principus, kuri attiecināmi arī uz komercdarbību un paliek spēkā neatkarīgi no Komerclikuma redakcijas. Piemēram, Satversmē noteiktā vienlīdzība likuma un tiesas priekšā.2 Satversme ietver pantus, kuri attiecināmi arī uz komercdarbību, kā piemēram - tiesības aizstāvēt savas tiesības un likumiskas intereses taisnīgā tiesā un tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu…
