Personas dzīvokļa neaizskaramības pārkāpšana

Ne visas intereses, kas radušās un pastāv noteiktā valsts un sabiedrības attīstības periodā, aizsargā krimināllikums. Ar krimināltiesiskiem līdzekļiem likumdevējs paredzējis nodrošināt tikai pašas svarīgākās un nozīmīgākās intereses. Pastāv noteikta sakarība starp krimināltiesiskajām normām un citu tiesību nozaru normām. Krimināltiesiskās normas aizsargā šo citu tiesību nozaru regulētās intereses, ja tām nodarīts kaitējums. Tā, krimināltiesiskās normas aizsargā personu pamattiesības un pamatbrīvības, kuras noteiktas LR Satversmes 8. nodaļā “Cilvēka pamattiesības”, kas stājās spēkā 1998. gada 6. novembrī.
Vienas no svarīgākām interesēm, ko aizsargā kriminālā likumdošana, ir cilvēks, viņa tiesības un brīvības. Krimināllikumā sevišķā daļā ir speciāla nodaļa, kas paredz atbildību par noziedzīgiem nodarījumiem, kas apdraud cilvēka tiesības un brīvības. Tie iekļauti sevišķās daļas 14. nodaļā “Noziedzīgi nodarījumi pret personas pamattiesībām un pamatbrīvībām”. Minētā nodaļā ir 9 panti, kuri paredz atbildību par nodarījumiem pret personas pamattiesībām un pamatbrīvībām, konkrēti: personas dzīvokļa neaizskaramības pārkāpšana, korespodences, pa telekomunikācijas tīkliem pārraidāmās informācijas noslēpuma pārkāpšanu, sveša noslēpuma izpaušana, darba aizsardzības noteikumu pārkāpšana, izgudrojuma tiesību pārkāpšana, autortiesību un blakustiesību pārkāpšana, personu līdztiesības pārkāpšana atkarībā no šo personu attieksmes pret reliģiju, reliģisku rituālu traucēšana. …