Personība ir bagātākā un dziļākā sociālā kvalitāte, kas piemīt cilvēkam, kā sociālam indivīdam. Personība ir indivīda sociālo iezīmju kopums, kas izveidojies, cilvēkam dzīvojot konkrētajā sabiedrībā, apgūstot un pārstrādājot dzīves pieredzi. Personības jēdziens sevī ietver stabilus, katram cilvēkam īpatnējus domāšanas, jūtu pasaules reaģēšanas un uzvedības veidus, ar kuru palīdzību indivīds pielāgojas sociālajai videi un konkrētajām dzīves situācijām. Cilvēka personība veidojas un attīstās sabiedrībā, dažas tās iezīmes laika gaitā var mainīties, tomēr personības kodols, relatīvi stabils psihisko īpašību kopums, saglabājas visu cilvēka mūžu, radot cilvēka pašidentitāti. Šī kodola dēļ cilvēks ir viena un tā pati personība gan jaunībā, gan pusmūžā un vecumā.
Man šķiet, ka personība ikdienas dzīvē visvairāk ir redzama kā savdabīgais, neparastais un oriģinālais cilvēkā, tā dzīvē un uzskatos. Personība nosaka to vai cilvēks šķiet mums patīkams vai ne. Taču svarīgi ir atšķirt īsto, patieso cilvēka personību no tā kādu viņš sevi pasniedz sabiedrībā. Tas tādēļ, ka cilvēki ikdienā ne vienmēr parādās cilvēka īstās vērtības un uzskati. Dažreiz, pats to nemaz neapzinoties, cilvēks slēpj gan sev, gan citiem savu īsto “es”, savu identitāti.
Divas vienādas personības neeksistē, jo nav tādu cilvēku, kuru dzīves pieredze un attīstības apstākļi būtu vienādi. Katrs cilvēks ir kas īpašs, katrs cilvēks ir individualitāte. Šis jēdziens ietver sevī cilvēka bioloģisko un psiholoģisko savdabību, to, kas atšķir vienu cilvēku no otra gan ārēji, gan arī psiholoģiskā ziņā. Cilvēka individualitātes psihofiziskie determinanti ir iedzimti, taču cilvēka īstenā, sociālā individualitāte, viņa pesonības savdabība veidojas tikai sabiedrībā, indivīda socializācijas procesā.
PERSONĪBAS SOCIALIZĀCIJAS PROCESS. TĀ BŪTĪBA UN KOMPONENTI.
Cilvēks piedzimstot uzreiz nekļūst par personību. Par sociālu indivīdu, personību un individualitāti cilvēks kļūst, iegūstot sociālo pieredzi, kontaktējoties ar citiem cilvēkiem, iesaistoties sociālajās attiecībās, piedaloties sociālajos procesos. Cilvēka dabas, uzvedības un personības attīstības procesu sociālajā psiholoģijā sauc par socializāciju. Divi krievu sociologi A. un K. Radugini uzskata, ka socializācija ir process, kurā indivīds apgūst uzvedības modeļus, sociālās normas un vērtības, kas nepieciešami viņa veiksmīgai funkcionēšanai esošajā sabiedrībā. …