Pieprasījums un piedāvājums darba resursu tirgū

Swedbank prognozē, ka darba meklētāju īpatsvars 2012.gada beigās saruks līdz 13–14%. Diemžēl 2011.gada valsts budžets nav nodarbinātībai labvēlīgs, jo palielina darbaspēka izmaksas. Sagaidāms, ka šogad atjaunosies neliels algu pieaugums – atskaitot inflācijas ietekmi, vidējā neto alga palielināsies par 1%. Tas būs dēļ produktivitātes kāpuma, bet daļēji arī dēļ strukturālas nelīdzsvarotības darba tirgū. Algu dinamika dažādās nozarēs būs atšķirīga, un vislabvēlīgākā augsne algu kāpumam būs eksporta nozarēs. Stundu likme, visticamāk, būtiski nemainīsies – pieaugums varētu nākt no prēmiju atjaunošanas līdz ar uzņēmumu finanšu situācijas uzlabošanos. Jāuzsver, ka inflācija 2011.gadā nebūs iemesls masveidā paaugstināt algas.
Saskaņā ar Eiropas Nodarbinātības stratēģiju katrai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij pēc izvērtēšanas procesa ES Padome izsaka attiecīgas rekomendācijas par nepieciešamajiem pasākumiem darba tirgus situācijas uzlabošanai. Jau iepriekšējos gados mūsu valstij tika ieteikts palielināt darba tirgus piedāvājumu un darba ražīgumu. Respektīvi, ar pārkvalifikācijas un apmācību pasākumu palīdzību paaugstināt iedzīvotāju konkurētspēju un bezdarbniekiem - ekonomisko aktivitāti krīzes apstākļos, stāsta I.Zvīdriņa. Speciāliste uzsver, ka saskaņā ar ES nostāju krīze ir laiks, kas ir jāizmanto zināšanu un prasmju pilnveidei. Tas nepieciešams, lai novērstu strukturālā bezdarba (ir darba vietas, bet nav, kas tās aizņem) palielināšanos nākotnē. Tā kā patlaban cilvēku prasmes tiek iedalītas atbilstoši iegūtajai formālajai izglītībai, ES uzskata, ka nākotnē ir nepieciešama lielāka elastība cilvēku prasmju un talantu atzīšanā un izmantošanā.
…