Secinājumi
Mērķis ir sasniegts, ir rasts priekšstats par pilsoniskās sabiedrības attīstību. Sabiedrība ir cilvēku kopums, kas aizstāv, pārstāv kopīgas intereses, un par pilsoņiem dēvē patstāvīgu iedzīvotāju kopumu, uz kuru attiecas kādas konkrētas valsts, (kurā dzīvo, vai ir dzimuši) likumi, noteikumi, normatīvie akti. Var teikt, ka tikai pilsoniskā sabiedrība var nodrošināt demokrātiskas valsts pastāvēšanu, taču no otras puses pilsoniskā sabiedrība var izveidoties tikai demokratiskā valstī, tādējādi valsts un pilsoniskā sabiedrība mijiedarbojas jeb ir atkarīga viena no otras.
Par LR pilsoņi ir personas, kuras bija Latvijas pilsoņi 1940. gada 17. Jūnijā, kā arī šo personu pēcnācēji. Taču personai pēc tas lūgumu var piešķirt LR pilsonību, ja tā piecus gadus likumīgi dzīvo Latvijā, pārzina latviešu valodu, zina Latvijas vēsturi, himnas vārdus, un ir solijusi uzticību LR.
Politiskā līdzdalība var izpausties dažādi, ir divas līdzdalības formas tradicionālās un netradicionālās. Kā jau minēju pilsoniskā sabiedrība mijiedarbojas ar valsti, tas nozimē, ka ne tikai valsts vara regulē pilsoņus, bet pilsoņi regulē arī valsts varu. Pie tradicionālās līdzdalības ir piedalīšanās vēlēšanās, darbībā kādā politiskajā partijā, visnotaļ piedalīšanās varas uzticēšanai un veidošanā, turpretī netradiconālā līdzgalībi, streiki,politiska nepakļaušanās, kad pilsoņi no varas uzticētajiem pārstāvjiem nesagaida gaidītos rezultātus, kā piemērs.
NVO ir nevalstiskas organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai. Tās darbojas sabiedrības un tās grupas interesēs, un tās darbība nav vērsta uz peļņas gūšanu. Sadarbība starp Saeimu un NVO ir kā sadarbība starp likumdevēju un starp sabiedrību.
…
