Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:546770
 
Author:
Evaluation:
Published: 21.10.2005.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 5 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  IEVADS    3
  VALSTS UN SABIEDRĪBAS NOŠĶIRŠANAS VĒSTURE    4
  VALSTS UN SABIEDRĪBA KĀ FUNKCIJU UN LOMU DIFERENCIĀCIJAS KATEGORIJAS    5
  VALSTS UN PILSONISKĀ SABIEDRĪBA    8
  VALSTS FUNKCIJAS    9
  VALSTS FUNKCIJU KLASIFIKĀCIJA    9
  VALSTS FUNKCIJU REALIZĀCIJAS FORMAS    11
  PILSONISKĀS SABIEDRĪBAS VEIDOŠANĀS PRIEKŠNOSACĪJUMI    13
  PILSONISKĀ SABIEDRĪBA    14
  PILSONISKĀS SABIEDRĪBAS PAMATIEZĪMES    15
  PILSONISKĀS SABIEDRĪBAS ATTĪSTĪBA PĀREJAS PERIODĀ    16
  SECINĀJUMI    18
  IZMANTOTĀ LITERATŪRA    19
Extract

Valsts teoriju vēsturē valsts un sabiedrības nošķiršanai ir svarīga nozīme. Vieni uzsver pretnostatījumu; ar to tad saista, piem., liberālo prasību plašā mērā atbrīvot sabiedriskos spēkus no valsts aizbildnības. Citi uzsver saderību; šeit pieder marksistiskais uzskats, ka valsts attēlojot tikai sabiedrisko attiecību virsbūvi; šeit pieder arī plurālistiskās valsts vienpusīgais socioloģiskais skatījums, pēc kura sabiedriskie spēki no valsts sagrābj īpašumu [2.,194.lpp.].
Vēsturiski valsts un sabiedrības nošķiršana radās absolūtisma laikā. Valsts varas centralizācija monarha un viņa birokrātijas (rokās) bija tuva priekšstatam, ka valsts – monarha un viņa ierēdņu personā – nostājoties pretī sabiedrībai. Nozīmi ieguva arī fiziokrātu un tiem sekojošā liberālisma jēdzieni. Valsts vadītai, merkantilai saimniecībai viņi pretnostatīja liberālas privātas saimniecības modeli, kas esot atbrīvots no valstiskās aizbildnības. Indivīdi ar savām privātajām un it īpaši ar savām ekonomiskajām attiecībām tiktu saistīti sabiedrībā. Tā parādītos kā dabiska cilvēku kopdzīves iekārta pretstatā valstij, kā apzināti radītai, saprātīgai un unificētai kārtībai [2.,194.lpp.].
Hēgelis padarīja populāru valsts un sabiedrības pretnostatījumu. Taču tieši viņš neapstājās pie antitēzes, bet gan noteica to savstarpējās attiecības. Sabiedrībā viņš saskatīja individuālo vajadzību un īpašo interešu sistēmu. Indivīdi tajā saistīti tieši ar šīm vajadzībām un ar tiesisko kārtību, kas kalpo kā instruments, lai ārēji sakārtotu atsevišķās un kopējās intereses un lai rūpētos par personas un īpašuma drošību. Ar vajadzību sistēmu esot aptverta tikai sabiedrības būtība, bet ne valsts būtība, tā domāja Hēgelis. Īstā valsts esot kaut kas transpersonāls, objektīvs gars, morālās idejas īstenība; tās mērķis esot vispārējās intereses kā tādas.…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −5,48 €
Work pack Nr. 1162200
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register