Viens no mazo uzņēmumu izplatītākajiem darbības veidiem ir tirdzniecība. Lielākā daļa mazo uzņēmumu Latvijā specializējušies mazumtirdzniecībā, tomēr liels to īpatsvars ir arī vairumtirdzniecībā.
Vairumtirdzniecība – iepirktu jaunu vai lietotu preču tālāka pārdošana organizētajiem pircējiem – mazumtirdzniecības uzņēmumiem, mājamatniekiem, kā arī citiem vairumtirgotājiem, tirdzniecības aģentiem vai mākleriem. Tā ietver visas darbības, kas saistītas ar preču vai pakalpojumu pārdošanu tiem, kas pērk, lai tirgotu mazumā vai izmantotu darba vajadzībām. [1]
Vairumtirdzniecība pārņem daudz svarīgu funkciju preču virzīšanā no ražotāja līdz patērētājam, īpaši tās, kas saistītas ar preču šķirošanu. Vairumtirgotāji atšķiras no mazumtirgotājiem vairākos veidos. Pēc F. Kotlera tos var iedalīt [3]:
- Vairumtirgotāji mazāk uzmanības pievērš preču virzīšanai un atrašanās vietai, jo vairumtirgotāji ir saistīti vairāk ar darījuma klientiem kā ar galīgajiem patērētājiem.
- Vairumtirdzniecības darījumi vairumā gadījumu ir lielāki nekā mazumtirdzniecībā, un vairumtirgotāji pārsvarā aptver lielāku tirdzniecības teritoriju kā mazumtirgotāji. Vairumtirdzniecība salīdzinoši ar mazumtirdzniecību ir saistīta ar mazāku skaitu, lielākiem un vairāk ģeogrāfiski koncentrētiem klientiem.
- Valdībai parasti ir atšķirīga pieeja abām šīm tirdzniecības formām nodokļu un to darbības regulēšanas jomā.
Vairumtirgotāji kā starpnieki ir izdevīgi gan ražotājiem, gan arī mazumtirgotājiem. Tie samazina izmaksas uz lielo iepirkumu no ražotājiem un lētākas transportēšanas lielos apjomos no piegādātāja līdz vairumtirgotājam rēķina. Gan ražotājiem, gan mazumtirgotājiem ir izdevīgi, ka vairumtirgotājs uzņemas starpnieka lomu, jo pie mazāka kontaktēšanās skaita samazinās izmaksas.…