Līgums nav mūsdienu izdomāta lieta, bet gan izsena darījumu nostiprināšanas forma, un tas arī mūsdienās ir visplašāk lietotais saistību nodibināšanas veids. Ar līgumu palīdzību personas regulē gan rīcību ar lietām (atdošanas, atsavinājuma līgumi, dāvinājums, īre, noma), gan darbu izpildi, svešu lietu pārzināšanu, gan saskaņotu darbību kopīga mērķa sasniegšanai.
Tāpat kā mūsdienās, tāpat jau senākos laikos rakstiski tika fiksēti dažādi darījumi, lai personas būtu viena otru turējušas pie dotajiem vārdiem. Visiem līgumiem nebūt nav jābūt rakstiskiem, un likums to arī neparedz. Visbiežāk līgumiem arī nav rakstiskas formas, tāda ir savstarpēja vienošanās. Arī katru preces pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu tiek noslēgts līgums, piemēram, veikalā iegādājoties jebkādu preci, tiek noslēgts pirkuma līgums. Līgumi ir dažādākās formās un tie ir aprakstīti LR Civillikuma 4.daļā „Saistību tiesībās” no 1401. – 2100.pantam.
Spēkā esošais LR Civillikums tika apstiprināts 1937.gada 28.janvārī, un sākotnēji (pēc tā laika pareizrakstības likumiem) tas saucās „Civīllikums”, bet pats nosaukums ir ņemts no latīņu valodas vārda „civilais”, kas nozīmē „pilsonis”1. Likuma nosaukums tika izmainīts reizē ar tā atjaunošanu – 1992.gada 22.decembrī. LR Civillikuma „Saistību tiesības” aptver 1001 pantus, un ir atjaunots spēkā, neizdarot nekādu būtiskus grozījumus. Ņemot vērā mūsdienu valodniecības prasības, bija nepieciešams veikt vārdu izmaiņas no orģināllikuma, bet tas nekaitē likuma saturam. Tomēr jāņem vērā, ka šaubu gadījumā tiek dota priekšroka likuma oficiālajam tekstam.…
