A. Špona “Audzināšanas teorija un prakse”
Brīvība sākas tur, kur izvēles iespējas. Brīvība ir cilvēka spējas un iespējas domāt, izvēlēties sev optimālu darbības un uzvedības variantu atbilstoši savām vajadzībām. Iekšēji brīvs cilvēks ir autonoms, kas izpaužas viņa patstāvībā un atbildībā neatkarīgi no ārējās vides un apstākļiem. Brīvs cilvēks patstāvīgi izvēlas savas dzīves mērķus, līdzekļus un ir atbildīgs par pieņemtajiem lēmumiem.
S. Lasmane, A. Milts, A. Rubenis “Ētika”
Brīvs cilvēks ir tāds, kas spēj pats apstiprināt sevi. Brīvs cilvēks spēj labprātīgi darīt arī to, ko negribas, bet kas nepieciešams.
Brīvība īsti ir iepējama kā izzināta un praktiski apgūta nepieciešamība.
Filozofijas vārdnīca
Ideālisti saprot brīvību kā gara pašnoteikšanos, kā gribas brīvību, kā iepēju rīkoties saskaņā ar savu gribu, kas nav ārēju apstākļu determinēta. Ne ar ko neierobežota un absolūta brīvība ir vienīgais pamats cilvēka atbildībai un tātad arī ētikai.
J. A. Students “Vispārīgā paidagoģija”
Brīvība ir klausīšana sirdsapziņai (pienākumam) un pilnīga atbildība par saviem vārdiem, darbiem un domām.
J. Korčaks “Kā mīlēt bērnu”
Jēdzienu “brīvība” mēs uztveram divejādi. Vārds brīvība, liekas, apzīmē piederību: es piederu pats sev, tātad esmu brīvs. Bet šim vārdam ir arī cita jēga, proti: tā brīvība, kad mēs rīkojamies savas gribas vadīti, kad mūsu darbošanos rosinājušas pašu dziņas.
Psiholoģijas vārdnīca
Brīvība ir iespējas un spējas domāt, darboties, uzvesties saskaņā ar personiskajiem motīviem, interesēm un mērķiem. Iekšēji brīvs cilvēks ir patstāvīgs un suverēns savas darbības mērķu un līzdekļu izvēlē un atbildīgs par pieņemtajiem risinājumiem.…