Plūmes ir viena no galvenajām augļaugu kultūrām un nozīmīguma ziņā mūsu dārzos ir otrajā vietā aiz ābelēm. Plūmju augļusvar izlietot gan svaigā veidā, gan arī iespējams izgatavot viedažādākos pārstrādes produktus.
Plūmju augļos ir 15-25 % sausnes, līdz 15% cukuru, ābolskābe un citronskābe, pektīnvielas, miecvielas, uz 100g ap 100 mg P vitamīna, 22 mg c vitamīna, kā arī Bg ,E, K, PP, B1, B2, A vitamīns. Augli satūr kāliju, kalciju, magniju, fosforu, nātriju, dzelzi,mangānu, kobaltu un citas vielas.
Plūmēs esošais P vitamīns ļauj ārstēt asinsvadu slimības, hipertonisko slimību, plausu karsoni, tuberkulozi, reimatismu.
Es izvēlejos audzēt plūmes galvenokārt tāpēc lai pieradītu ka plūmes audzēt ir izdevīgi. Tam ir vairāki iemesli:1. svaigu plūmju augļu piedāvājums pašlaik ir visai vienveidīgs- visvairāk “Skoroplodnaja” un “ Viktorija”. Gan veikalos pārsvarā joprojām (pat sezonas laikā) dominē no dienvidvalstīm ievestās plūmes, kuras nav ne tik aromātiskas, ne vitamīniem bagātas kā Latvijas dārzos izaudzētās. Pārdodot kvalitatīvus plūmju augļus svaigam patēriņam, var cerēt uz labu cenu, tikai jāaudzē šķirnes ar plašāku augļu ienākšanās laika diapazonu. 2. Pamazām tiek risināts plūmju pārstrādes jautājums. Dobeles DSIS pārstrādes centra pētījumu rezultāti liecina, ka no lielākās daļas plūmju šķīrņu iznāk ļoti laba biezsula. Plūmes tiek izmantotas jogurtu un saldējuma piedevām. Pārstrādei domātajiem augļiem nav tik augstu kvalitātes prasību( tas gan nenozimē, ka varēsim pārstrādes uzņēmumiem iesmērēt slimus vai bojatus augļus). 3. Ir šķirnes, kas piemērotas žāvēšanai un saldēšanai. 4. Plūmju kopšanas izdevumi un darba laika patēriņš salīdzinājumā ar ābelēm ir ievērojami mazāks. Lielāko daļu kopšanas darbu var veikt mehanizēti. 5. Izvēloties piemērotas šķirnes, plūmes var veiksmīgi audzēt visā Latvijā.…
