Pneimogrāfija un spirometrija

Salīdzinot ar dažādām metodēm iegūtos VC rezultātus, zemākie parametri norādīti pēc nomogrammas metodes un aprēķina pēc formulas. Šīs divas metodes ir neprecīzākas, nekā klasiskā un datorizētā spirometrijas metode. Precīzāka metode ir datorizētā spirometrijas metode, kur rezultātu rādījumu nolasīšana nav atkarīga no eksperimentatora, kā tas notiek klasiskās spirometrijas gadījumā. Dators uztver katru ieelpas vai izelpas izmaiņu, līdz ar to atspoguļojot precīzākus mērījumus.
Rezultātus varēja ietekmēt tādi faktori kā neizelpošana līdz galam, nepietiekami strauji veiktas izelpas PEF un FEV1 rezultātu ieguves laikā, uztraukums, kas savukārt var samākslot elpošanas ritmu. Arī neakurāta spirometrijas testa izpilde varēja ietekmēt iegūtos rezultātus kā, piemēram, gaisa noplūšana garām iemutim. Pneimogrāfijas uzņemšanas laikā rezultātus varēja ietekmēt dažbrīd pievērstā uzmanība reģistrācijas procedūrai.

Secinājumi:
1. Pēc PEF rezultātiem, lielo bronhu caurejamība ir mazāka, nekā tam būtu jābūt.
2. Izelpa ir garāka, nekā ieelpa.
3. Iegūtie VC rezultāti gandrīz atbilst normām.
4. Precīzākā metode VC noteikšanai ir datorizētā spirometrija.
…