Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:501794
 
Author:
Evaluation:
Published: 14.02.2007.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 10 units
References: Used
Extract

Politiskajā sfērā izšķir 3 tiesību pamatprincipus -tiesiskā brīvība, vienlīdzība un taisnīgums. Katra principa pamatā ir attiecīga ideja. Viena no galvenajām idejām ir politiskā atbildība. Politiskajā darbībā šīs idejas ir jārealizē likumos.
Katrs pilsonis ir personiski atbildīgs par savu balsojumu vēlēšanās, līdz ar to zināmā mērā arī par ievēlētiem politiķiem un valdību.
Demokrātiskā politikā nav vietas zinātniskām patiesībām. Tās garīgo balstu veido politiķu un valstsvīru personiskā atbildība, nevis kolektīvisma princips. Piemēram, 7. Saeimas frakciju koalīcijas (TP,LC,TB/LNNK, JP) līguma solidārās atbildības princips paver ceļu kolektīvai bezatbildībai, jo atbildība var būt tikai personiska. Kolektīvisma princips partiju un valdības darbībā noved pie tā, ka neviens nav atbildīgs par konkrētās politikas rezultātiem. Vispirms vajadzētu attīstīt personisko politisko atbildību - spēju politiskos lēmumos, deklarācijās un likumu pieņemšanā distancēties no konkrētām vēlmēm ”es gribu” un veidot valsts politiku uz kompromisa pamata.
Politiķiem trūkst spējas saprast pašu radīto sabiedrības realitāti: sabiedrība ir krasi sadalījusies bagātajos un nabagajos, pilsoņos un nepilsoņos. No vienas puses nabadzība, noziedzība, alkoholisms un narkomānija, bet no otras puses politiķu personiskā bezatbildība, korupcija, augstprātība, rūpes par sevi, nevēlēšanās vai nespēja saprast un saskatīt cilvēku ciešanas un pārdzīvojumus.
Pie varas nāk cilvēki, kuriem trūkst personiskās politiskās atbildības. Neviena 6. Saeimas vadošās koalīcijas partija( LC,TB/LNNK) tā arī nespēja uzņemties politisko atbildību par stāvokli valstī- bezdarbu, tautas nabadzību, noziedzību utt. Politikā joprojām spilgti izpaužas personiskās atbildības deficīts, bez kuras brīvība pārvēršas par lielu nelaimi valsts mērogā. Brīvība bez atbildības atjaunoto Latvijas brīvvalsti ne vienu reizi vien noveda līdz politiskai krīzei. Protams, ne jau visi politiķi ir vienādi, bet kopumā tas tipiski raksturo politiskā intelekta līmeni postsociālisma valstīs, arī Latvijā. Demokrātiskā sabiedrībā politiskais intelekts ir atkarīgs no vēlētāju politiskās izglītības līmeņa un personiskās atbildības. Tautas politiskās izglītības līmenim ir milzīga nozīme demokrātijas tapšanā un attīstībā. Nozīmīgu vietu ieņem pārdomas par personiskās atbildības un taisnīguma vietu un lomu politikā, politiķu savstarpējās attiecībās un cīņā par valsts varu Saeimā, Ministru kabinetā, pašvaldību iestādēs u.c. demokrātijas politiskā brīvība bez valstsvīru un partiju līderu personiskās atbildības pārvēršas par kolektīvo bezatbildību. Personiskās atbildības vietā tiek izvirzīts kolektīvisma princips un kolektīvā atbildība – viens par visiem, visi par vienu. Viens cilvēks var uzņemties personisko atbildību tikai par savu darbību- ministrs par ministrijas darbu, partijas līderis par partijas darbību, premjers par valdības darbību. Kad premjers pieprasa ministra demisiju, viņš pauž personisko atbildību par valdības darbību kopumā. Premjers ir personiski atbildīgs Saeimas un valsts priekšā, līdz ar to arī vēlētāju priekšā par savu izveidoto valdību. Viņš ir tiesīgs pieprasīt to ministru demisiju, kuri slikti ir strādājuši vai pārkāpuši likumu.

Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register