1.1.Politisko partiju jēdziens, pamatprincipi un struktūra.
Tāda politiskā fenomena, kā partijas sarežģītība un daudzveidība skaidro to definīciju daudzveidību. Pat zinātniekiem, kuri nodarbojas ar partiju pētniecību, ir grūti vienoties par kopēju partijas definīciju. Tāpēc ir ļoti svarīgi noskaidrot izejas punktus. Vispirms – daži vārdi par vārda “partija” etimoloģiju. Latīņu valodā vārds pars nozīmē daļa, kaut kā lielāka sastāvdaļa.
Pastāv daudz dažādas pieejas partijas būtības noteikšanai. No tiem var izšķirt 3 pamata pieejas:
Pirmā pieeja: – nāk no liberālas tradīcijas partijas izpratnes kā cilvēku grupas, kura pieturās pie vienas ideoloģiskās doktrīnas. (B.Konstans) Atšķirībā no tā tradicionāls politiskās partijas jēdziens saistīts ar vēlēšanas procesu, kandidātu izvirzīšanu un profesionālās politiskās elites sagatavošanu;
Otra pieeja: – politisko partiju, ka organizāciju, kura darbojas valsts sistēmā, institucionālā izpratne. (M.Djuverže) Nenoliedzot institucionālās pieejas svarīgumu, jāņem vērā to, ka organizācijas aspekti neizsmeļ politisko partiju sarežģīta fenomena būtību, kurā organizācijas problēma cieši sapīta kopā ar idejiskiem motīviem, doktrīnu, programmu un ietekmi uz sabiedrisko viedokli u.t.t. Institucionālās pieejas absolutizācija politisko partiju izpratnē nav politiski neitrāla , jo šīs pieejas pētnieciskā nozīme atklāti stāv pretī šķīru cīņas teorijai;
Trešā pieeja: – politisko partiju traktēšana, kā noteikto šķīru intereses paudēju (marksisms).Pie tam pašā marksistiskā tradīcija var izšķirt divas partiju koncepcijas:
Marksa un Engelsa koncepcija, balstoties uz to politiskā partija ir sabiedriski – politiskā proletariāta eksistēšanas forma, ka nedalāmība uz visaugstākās to attīstības stadijas;
Ļeņina partijas koncepcija, kā proletāriešu avangards ar sekojošām īpatnībām: programmas orientācija uz politisko revolūciju un proletariāta diktatūras nodibināšanu; partijas avangardā attieksme pret citām proletāriešu organizācijām.…
