Prasības darba vietai

Kā jau katrā darbā ar paaugstinātu bīstamību, svarīgs faktors, kuru nevajadzētu aizmirst ir nogurums. Arī šo normu atrunā likums13 . Ir noteikts, ka „Tiešais darbs ar motorzāģi nepārsniedz četras stundas maiņā.”, tomēr atkal reāli dabā tas netiek ievērots. Katrs zāģa vadītājs cenšas maiņā izzāģēt ~8 bākas ar degvielu, viena bāka iet ~40 min, līdz ar to tiešais darbs ar motorzāģi ir virs piecām stundām, kas jau rada pastiprinātu nogurumu zāģa operatoram. Un ir tikai likumsakarīgi, ka noguris darbinieks pieļauj kļūdas un tad rodas nelaimes gadījumi. Tad kad ir tumšais gada laiks, tad zāģu vadītāji mēģina ķert katru gaismas staru un tad arī sanāk tik tās 6 bākas izzāģēt, un tās ir tās 4h. Bet gaišajā gadalaikā visi cenšas vairāk nopelnīt un tapēc izzāģējot par divām bākām vairāk ir ienākumu pieaugums par 30%, kas ir ļoti ievērojami un no ekonomiskā viedokļa zāģa vadītājam ļoti izdevīgi.
Nobeigumā vēlos teikt to, ka „Darba aizsardzības prasības mežsaimniecībā” ir labi veidoti noteikumi un tajos ir atrunāta pareiza mežistrādes gaita un procedūra. Tomēr tie pārāk ir pielīdzināti eiropas situācijai, kur lai nopelnītu nepieciešamo iztiku tu vari strādāt tikai atļautās stundas un ievērot visas drošības normas. Diemžēl Latvijā tev ir jāstrādā vairāk kā ļauj likums un nākas apiet kādu drošibas normu ar līkumu, lai būtu iespējams gūt arī finansiālu labumu no attiecīgā darba. Lai labotu situāciju protams, ka dažos no mnais apskatītajiem punktiem var ieviest papildus procedūras, kurām vajadzētu atrisināt piemēram jautājumu par jauno darbinieku DA apmācībām utt. Bet kopumā uzskatu, ka administratīvo aktu bāze ir lab aun sakārtota šajā jautājumā.
…