Galvenā atšķirība starp to vai ir piemērojam Eiropas Parlamenta un Padomes regula par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, jeb Roma I (turpmāk tekstā-Roma I) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr.864/2007 par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskajām saistībām, jeb Roma II (turpmāk tekstā - Roma II) slēpjas šajās regulās nostiprinātā mērķa ietvaros, kas arī nosaka, kurā situācijā un iestājoties kādiem priekšnoteikumiem piemērojama Roma I Regula, un kurā Roma II Regula.
Roma I Regula ietver no līgumiskajām attiecībām izrietošus precedentus, Roma II Regula ietver no ārpus līgumiskajām attiecībām izrietošus precedentus, kas iekļauj no neatļautas darbības, netaisnas iedzīvošanās, negotiorum gestio vai culpa in contrahendo izrietošas attiecības.
Pamatprincips, kas atšķir konceptus, kas ietverti Roma I un Roma II Regulās ir sekojošs. Uzsvars galvenokārt likts uz to, ka līgumiskajās attiecībās, klasiskajā modelī, puses var izvēlēties otru pusi ar ko slēgt līgumu un šī izvēle ir brīvprātīga. Protams, praksē pastāv arī noteikti izņēmumi no šādas izvēles brīvības, piemēram, īpašuma pirmpirkuma tiesību gadījumos, kuras izlieto valsts, vai publiskā iepirkuma gadījumos, kad arī līguma slēgšanas brīvība kā viena no privāttiesību fundamentālajām pamatnostādnēm tiek ietekmēta un ierobežota. …